Ar valsts sistēmas absurdu melanomas paciente Sondra Zaļupe turpina saskarties ikdienu. Spēkā esošie noteikumi paredz segt Sondrai zāles par deviņiem tūkstošiem eiro mēnesī. Taču tās viņai nepalīdz. Uz pusi lētāks medikaments – “Keytruda” – Sondrai der, bet to viņas vēža mutācijas gadījumā valsts nesedz. Viena deva Latvijā maksā piecus tūkstošus eiro.
Sondra atklāja, ka Igaunijā šīs zāles ir krietni lētākas. Lai taupītu ziedotāju naudu, Sondra brauc šīs zāles saņemt Tartu.
“Uz vienu devu es varu ietaupīt līdz 1000 eiro. Viegls uzdevums – piektā reize bez maksas. Ja te ir 5000, Igaunijā - 4000 eiro,” stāsta paciente.
Zāļu ievadīšana vēna prasa 30 minūtes. Tagad Sondrai paiet diena: “[Latvijā] man tas prasa pusstundu: aizbraukt, pasēdēt un braukt mājās. Tagad tas man aizņem dienu. Man vajag kādu, kurš mani aizved. Un ar visu to, ar ceļu un pat paēšanu sanāk lētāk nekā uz vietas to darīt.”
Latvijas ārsti zina, ka Sondra un citi melanomas pacienti tagad spiesti doties uz Igauniju. Tāpat viņi zina, ka nākamnedēļ atkal būs labdarības koncerts, kurā vāks ziedojumus, lai šīs zāles varētu nopirkt. Absurds ir pats fakts – pacientus pamet pusārstētus, un bez ziedojumiem viņi vienkārši nomirtu.
“Tas ir absurdi un nepieņemami, arī pret ārstiem, kad mums jāsaka – jāpārtrauc, mums nav ko piedāvāt. Onkoloģiskiem pacientiem ir jābūt valsts apmaksātām zālēm. Tas nav normāli tiesiskā valstī lūgties līdzekļus, lai dzīvotu,” saka Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Iveta Kudaba.
Sondrai ar ziedojumiem pietiek 5-6 reizēm, bet imūnterapijas kurss ir divi gadi. "Vēl bišķiņ man pietrūkst - apmēram pusotram gadam,” secina paciente.
“Vai nu igauņi māk labāk vest pārrunas ar farmācijas kompānijām, vai kompānijas šeit ir alkatīgākas? Es to nezinu, es redzu tikai cilvēku izmisumu!” saka labdarības organizācijas “ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
Konkurences padome jau brīdināja – pat tad, ja zāļu ražotāja cena Latvijā ir zemāka nekā citviet Baltijā, mūsu lieltirgotavas un aptiekas izmanto iespēju piecenot maksimāli daudz. Un dārgākām zālēm šis piecenojums ir ļoti liels.
Neviena iesaistītā puse nav gatava cenu starpību komentēt. “Keytruda” ražotājs saka, ka viņiem runāt publiski aizliedz līgums.
Tikmēr, piemēram, Igaunijā pacients valsts kompensējamās zāles aptiekā var nopirkt par tieši tādu pašu cenu, kādu valsts maksā ražotājam.
Latvijā par šo absurdu runā jau gadiem. Atbildīgā ministrija likuma grozījumus sola līdz gada beigām.
