Medumu pagastā novada patriotu ģimene veido savu muzeju

Ar muzeja veidošanu nodarbojas divi brāļi – Raimonds un Juris – un viņu tēvs, bijušais skolas vēstures skolotājs Jānis Stikāns. Šajā nelielajā speciāli muzejam būvētajā ēkā tiek apkopotas Medumu pagasta un apkaimes vēsturiskās liecības.

Medumu pagastā novada patriotu ģimene veido savu muzeju
00:00 / 04:22
Lejuplādēt

Tās ir senās fotogrāfijas, dokumenti, saimniecības priekšmeti, bet lielākoties Pirmā pasaules kara atribūti. Tie uzieti zemes dzīlēs, vecajos bunkuros, ierakumos, iegādāti vai saņemti dāvinājumā. Kara tēma te nav nejauša – Pirmais pasaules karš atstājis pēdas apkaimē it visur. Jo tieši šeit gar leišmali Pirmā pasaules kara laikā vairākus gadus atradās frontes "dzīvības un nāves" līnija. Tās abās pusēs tika būvēta sarežģīta nocietinājumu sistēma.

Augšdaugavas novada pašā leišmalē Medumu pagasta ciemā pie vasarīgas, krāšņumaugiem apstādītas koka ēkas sasveicinamies ar gados vecāko nama saimnieku – Jāni. Viņš sākotnēji šķiet nedaudz pārsteigts par uzmanību, jo viss jau esot dēlu nopelns.

"Nav jau nekas īpašs, esmu pensijā, lasu grāmatu par vēsturi, par dzīvi un palīdzu saviem dēliem."

Visu triju kopdarbs ir novērtēts ar Augšdaugavas novada pašvaldības Atzinības rakstu par entuziasmu un sirdsdegsmi dzimtā Medumu pagasta vēstures pētniecībā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm.

"Abi dēli nodarbojas ar senu lietu meklēšanu un kolekcionēšanu, kas ir liecības vēsturi, par mūsu novadu, par to, kas bija, par vēsturi, par Pirmo pasaules karu."

Šajā dienā, kad bez īpaša brīdinājuma ierodamies ģimenes muzejā, viens no dēliem Juris ir darbā, bet Raimonds ir mājās un gatavs izrādīt un izstāstīt par kopīgi veidoto kolekciju un par to, kā viss sācies.

"Viss sākās no tā, kad sāku studēt Daugavpils Universitātes Vēstures fakultātē, aizrāvos ar vēsturi, interesēja, jo manai vecmāmiņai, kura dzīvoja blakus pagastā, apkārt bija daudz vācu betona blindāžu vēl no Pirmā pasaules kara laikiem. Nopirku metāla meklētāju, un jau desmit gadi pagājuši, kā nodarbojas ar zemes dzīļu izzināšanu."

Katra no atrastajām lietām ir pa savam interesanta, katra ir ar savu vēsturi, stāsta Raimonds, rādīdams gan vācu zaldātu senos zirga sedlus, gan to laiku sakarnieku austiņas, neskaitāmās mazās pudelītes, kurās vēl glabājas zāles, vai tajās bijis odekolons.

Stikla vitrīnā izvietotas senas ķiveres ar retiem un grezniem ģerboņiem. Ar katru no šīm lietām saistās kāds īpašs stāsts, un daudzas no tiem jau vairāk kā simts gadus atradušās zem sūnām vai zemes, tostarp kara hospitāļa plākstera iepakojums ar visiem uzrakstiem un plāksteri vai 100 gadus vecs termometrs.

"Šīs visas lietas tā arī gulētu zemes klēpī un neviens tās neredzētu. Viss jau iet bojā. Medumi ir īpaša vieta, tieši te gāja Pirmā pasaules kara frontes līnija, visi bunkuri un ierakumi ir dēlu ziņā, var aizvest un parādīt, un pastāstīt. Te ir arī krievu zaldātu, vācu zaldātu kapi, visa zeme pilna ar kara paliekām. Ne jau viss, kas izlikts ekspozīcijā, ir izrakts no zemes, te ir arī sūtījumi no Vācijas, Čehijas. Ir jāsaglabā senatnes liecības un jānodod tālāk."

Arī ciemiņi te ir bieži viesi. Parasti jau zvanot Raimondam, kurš tad arī visu izrāda. Šeit bijuši cilvēki no Anglijas, Polijas, Vācijas, Lietuvas, ļoti daudz brauc arī tādi paši kā viņš, kolēģi – meklētāji.

"Arī bērni brauc, skolēni, savējie te jau pastāvīgi, abas skolas, arī no citurienes brauc."

Aizraušanās ar vēsturi ģimenē nav nejauša, tieši abu brāļu tētim Jānim Stikānam pie tā vislielākie nopelni.

"Es jau visu laiku mācīju vēsturi, biju vēstures skolotājs sākumā Zemgalē, tad Medumos. Ar skolniekiem rakstīju zinātniski pētnieciskos darbus, ar vidusskolēniem. Tagad jau nav vairs te vidusskolas... Bet tad mēs rakstījām par cilvēkiem, par Medumiem, par Medumu Vasarišķu baznīcu, par vecticībniekiem, par visu, kas patika.

Par Medumiem jau daudz var stāstīt, te daba bija ļoti skaista un veselībai labvēlīga, tagad tā vairs nav, mežus izzāģēja. Mums ir arī Medumu ezers ar četrām salām, un te ir dabas liegums," stāsta Jānis.

"Mūsu novada slavenākais cilvēks laikam ir Uļjana Semjonova. Viņa dzimusi tikai divus kilometrus no šejienes, šeit auga un mācījās. Arī ģenerālis Andrejs Auzāns te Latvijas brīvvalsts laikā dzīvoja."

Medumos ir, ko redzēt un dzirdēt, turklāt arī Stikānu ģimenei vēl plāni lieli attiecībā uz sava muzeja papildināšanu, te top vēl viena koka ēka, kas būs vairāk atvēlēta sadzīves priekšmetiem, jo arī tādu savākts daudz. Piemēram, unikāla un reta kokā grebta muca, senlaicīgas fotogrāfijas, vecticībnieku pulkstenis vai krāšņa droška, kura sendienās pārvadājusi apkaimes augstākos amatvīrus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt