Projektā iecerēts, ka turpmāk mednieku sezonas kartes maksās 40 eiro līdzšinējo 14 eiro vietā, bet maksu par vienu medību atļauju plānots paaugstināt līdz 10 eiro līdzšinējo 1,4 eiro vietā. Patlaban par šo valsts projektu sāktas diskusijas nozarē, un pirmdien šis jautājums ir arī dienas kārtībā partijas "KPV LV" Saeimas frakcijā, kas tikās ar Latvijas Mednieku savienības vadītāju Jāni Baumani.
Patlaban Latvijā ir 22 tūkstoši mednieku, kuri izņēmuši mednieku kartes. Latvijas Mednieku savienības vadītājs Baumanis teic, ka gadījumā, ja Zemkopības Ministrijas iecere vairākkārtīgi palielināt valsts nodevu maksājumu medniekiem tiks īstenota, tad mednieku skaits ievērojami saruks. Jau patlaban to pulks ik gadus samazinās par vairākiem simtiem.
"Ir vairākas dzīvnieku sugas, kuras jau šobrīd būtu jāmedī vairāk un viņas netiek nomedītas pietiekamā skaitā. Tās būtu mežacūkas un stirnas. Ja šiem dzīvniekiem vēl pacels medību atļaujas cenu, tad pilnīgi skaidrs, ka šos dzīvniekus medīs vēl mazāk," stāsta Baumanis, skaidrojot kādēļ kategoriski neatbalsta medību atļauju samaksas palielinājumu.
Viņš stāsta, ka Vidzemē un Latgalē galvenie meža postītāji ir stirnas, nevis aļņi vai brieži. Ja tās nemedīs, tad postījumi tikai pieaugs. Turklāt šī gada siltās ziemas dēļ stirnu pulks nesaruks dabīgās atlases kārtā un to skaits tikai vairosies. "Tas nozīmē, ka būs vēl daudz vairāk ceļu satiksmes negadījumu uz autoceļiem. Šādi nepārdomāti lēmumi celt nodevas var izraisīt ķēdes reakciju, kur galu galā zaudētāji būs visa sabiedrība, meža īpašnieki un lauksaimnieki. Zaudējumi būs daudzkārt lielāki kā tie eiro, kas tiek paņemti no medniekiem," saka Baumanis.
Baumanis pirmdien, 20. janvārī, viesojās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur sarunā ar tās vadītāju Jāni Vitenbergu (KPV LV) pauda neizpratni par nesamērīgo nodevu pieaugumu, kā arī atzina, ka līdz šim nav iegūta skaidra atbilde no Zemkopības ministrijas, kur iekasētā nauda tālāk tiks novirzīta. Viņaprāt pastāv pretruna starp diviem likumiem. Medību likums pasaka, ka visām nodevām 100% apmērā jānonāk atpakaļ Mednieku saimniecības attīstības fondā, bet budžeta likums pasaka ko citu.
To, ka valsts nodevas apmēra palielinājums ir par lietu akcentē arī Latvijas Valsts mežu pārstāvis Egils Ozols. "Medības jau nesastāv tikai par maksām par atļauju. Tur ir medību tiesību nomas, tur ir daudz citas lietas, kas tiek darītas. Medību atļauja, kas daudziem ir simtos [eiro vērta], tas palielinājums ir sešas septiņas reizes. Ja mērķis ir samazināt mednieku skaitu, vai atbalstīt kaut kādas iespējas medīt tikai bagātiem cilvēkiem, tad tas mērķis tiek sasniegts.
Tikmēr Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts uzsver, ka šis valsts nodevas projekts vēl ir darba variants un diskusijas ar nozari tikai vēl būs. Uz jautājumu, kā gadījies, ka darba variants nonācis atklātībā, viņš teic šādi: "Tas stāsts ir par cauru spaini. Tas, kas ir iesniegts no Valsts meža dienesta Zemkopības ministrijai, tas ir darba variants. Kāpēc šī informācija ir noplūdusi, es diemžēl nevaru atbildēt," atzīst Eglīts.
Viņš stāsta, ka tuvākā laikā notiks diskusijas ar nozares pārstāvjiem un vienīgā problēma šajā situācijā ir tāda, ka kāds šo dokumentu uztvēris kā gala variantu un vērsies pie politikas veidotājiem. Viņš skaidro, ka tarifi nav pārskatīti 16 gadus un palielinājums ir neizbēgams. "Valsts meža dienests piedāvā šādu summu, kas ir faktiskās izmaksas. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka šāds pieaugums ir ļoti būtisks. Tāpēc mēs, saņemot šādu variantu, izvērtēsim, veiksim pārrunas ar nozari un kopīgi tiks pieņemts lēmums," norāda Eglīts.
Eglīts gan pagaidām nevarēja prognozēt, cik ilgi pārrunas ilgs un kad varētu gaidīt valsts nodevu projekta gala variantu.
