Mediju uzraugā ar reformām un savējo algošanu nostiprinās Nacionālā apvienība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pretēji sākotnējai iecerei Saeima šonedēļ vēl nelems par diviem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jaunpienācējiem. Balsojums pārcelts uz citu sēdi, jo frakcijas vēlas tikties ar amatu pretendentiem. Lai gan politiķi it kā pilda solījumu mediju padomē atrast ar konkrētām partijām nesaistītus pārstāvjus, deputātu interese par uzrauga personālijām ir liela. Taču, kamēr Saeima nesteidzīgi komplektē padomi, ar pēkšņām reformām un savējo algošanu tajā nostiprinās Nacionālā apvienība.

ĪSUMĀ:

  • Recenzēšanai NEPLP algoja Imantu Liepiņu, kurš RD vēlēšanās kandidēja no NA saraksta.
  • Liepiņš to neuzskata par šķērsli vērtēt sabiedrisko pasūtījumu.
  • Liepiņa recenzijas LU pasniedzēja vērtē kā paviršas un virspusējas.
  • Recenzēšanu NEPLP uzticēja arī režisoram Harijam Petrockim, kura dzīvesbiedre ir NA politiķe.
  • NEPLP: recenzenti ir neatkarīgi nozares profesionāļi.
  • NEPLP vecākās ekspertes amats ticis Mārai Madarai Lūsei, kuras tēvs kādreiz bijis NA ģenerālsekretārs.
  • Darbu NEPLP pēdējā gada laikā ir pametuši vairāki vadoši speciālisti.
  • No NEPLP aizgājušais Lielpēters: Mediju vidē trūkst atbalsta, nevis stingru ierobežojumu.

Mediju uzraugā ar reformām un savējo algošanu nostiprinās Nacionālā apvienība
00:00 / 08:23
Lejuplādēt

 

 

 

Ivars Āboliņš

Mediju uzraugu, kas reizē ir arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kapitāla turētājs, pusotru mēnesi vada trīs, nevis piecu, padomes locekļu komanda. Decembra vidū padomes vadītājas amatu pameta ar “zaļzemniekiem” saistītā Dace Ķezbere. Jau nākamajā dienā, necenšoties sagaidīt Saeimas meklētos jaunpienācējus uz divām vakantajām vietām, palikusī trijotne par padomes priekšsēdētāju izraudzījās Ivaru Āboliņu.

Medijos Āboliņš ir dēvēts par Nacionālās apvienības ielikteni. Arī pats nav slēpis tuvās attiecības ar šā politiskā spēka pārstāvjiem. Āboliņš draudzējas ar Nacionālās apvienības līderiem, piemēram, pašreizējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, Ogres mēru Egilu Helmani, arī bijušo maksātnespējas administratoru un kādreizējo Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru Aigaru Lūsi.

Āboliņa vadītā padome pērn sodīja Latvijas Televīziju, jo tā ar nepienācīgu precizitāti esot atspoguļojusi ziņas par Ogres mēru Helmani. “Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka esmu sevi atstatījis no šīs lietas izskatīšanas, jo mani vieno draudzīgas attiecības ar Egilu Helmani,” sacīja Āboliņš.

Ar Nacionālo apvienību vismaz netieši var saistīt vēl vienu no trim padomes locekļiem Patriku Grīvu. Piemēram, viņa un Āboliņa vadīta biedrība ir saņēmusi 60 tūkstošus eiro no iepriekš Gerharda vadītās pašvaldību lietu ministrijas un Ogres domes, kur mērs savukārt ir Helmanis.

Imants Liepiņš

Nu jau kādu laiku ar Nacionālo apvienību saistāmas personas ir vērojamas mediju padomes nolīgto personāliju sarakstos.

Piemēram, sabiedriskā pasūtījuma izpildes recenzēšanai sabiedriskajos un komercmedijos kādreiz NEPLP algoja mediju nozares ekspertus. Šī padomes sastāva laikā vairāku recenziju autors ir Imants Liepiņš. Viņš sevi pieteicis kā ziņu aģentūras AFP korespondentu Latvijā un Latvijas Žurnālistu savienības valdes locekli. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viņš kandidēja uz Rīgas domi. No Nacionālās apvienības saraksta.

“Es neesmu nevienas partijas biedrs. Es esmu vēlēšanās balsojis par dažādiem sarakstiem. Bet vienu lietu es gribētu droši pateikt – es ne par kādiem Kremļa “vatņikiem” neesmu balsojis un netaisos to darīt. Un tas ir viens no pareizajiem virzieniem, kā kopumā stiprināt sabiedrisko pasūtījumu ne tikai sabiedriskajos medijos, bet visur, kur ir auditorija,” sacīja Liepiņš.

Kandidēšanu vēlēšanās no Nacionālās apvienības pats Liepiņš neuzskata par šķērsli vērtēt sabiedrisko pasūtījumu: “Diskriminācija uz politiskās pārliecības pamata Latvijā ir aizliegta.”

Komentē Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Arta Ģiģa
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Recenzijas vērtē kā paviršas

Jaunākā Liepiņa recenzija ir par to, cik kvalitatīvi sabiedriskā pasūtījuma nauda tērēta “Rīga TV24” raidījumos “Globuss” un “Preses klubs” pērnā gada pirmajā pusgadā. Recenzija sarakstīta uz 13 lappusēm.

Lūk, piemērs no analīzes:

“Noteikti jācenšas dabūt sievietes kadrā lielākā skaitā. Neizskatās dabiski, ja raidījuma vadītājs vīrietis intervē trīs citus vīrus. Mūsu valsts televīzijas raidījumā tas nav dabiski, jo neataino sabiedrību. Četri vīri vienā raidījumā izskatītos dabiski tikai tad, ja šie vīri būtu gumijas zābakos un ar makšķerkātiem rokās.”

Jautāts, vai būtiskāki par dzimumu tomēr nav raidījumā apspriestie temati un cilvēki, kas spējīgi par to izteikties, Liepiņš sacīja: “Ir visur apmēram četri simti runājošās galvas, kas parādās visur. Tāpēc es iesaku vairāk mēģināt iesaistīt sievietes, jo pie mums sieviete pavisam dabiski var būt slavena uzņēmēja, deputāte, ministre, arī prezidente. Tā ka pie mums nav iemesla meklēt tikai vīriešus.”

No vairākiem desmitiem “Preses klubu” Liepiņš padziļināti izpētījis vienu raidījumu. Tajā bija uzaicināta Nacionālās apvienības konkurentu “Attīstībai/Par!” deputāte Inese Voika un uzņēmējs Normunds Bergs.

Fragments no recenzijas:

“Bergs ir klajš “Vienotības” cilvēks, jo viņš “Vienotības” dažādajām iterācijām un inkarnācijām ir ziedojis vairāk nekā 320 tūkstošus (!) eiro! Līdz ar to, ja Bergs izsakās par politiku, raidījums kļūst nelīdzsvarots, tas nosveras par labu valdošajai koalīcijai. [..] Voikas vietā bija jāpiedalās kādai skolotājai, kas prot izteikties un kas var lepoties ar saviem darba rezultātiem.”

Liepiņa recenzijas kvalitāti Latvijas Radio lūdza izvērtēt Latvijas Universitātes pasniedzējai Ilzei Šulmanei. Viņa raidījumu vērtējumus sauc par diezgan paviršiem un virspusējiem bez liela ieguldīta darba, kā arī izsaka cerību, ka par to nav daudz samaksāts.

“No viena raidījuma izsecināt, ka vīriešu par daudz, man liekas, ka tā drusku bērnišķīgi, jo jāskatās nevis uz dzimumiem, bet vai tie ir eksperti, vai viņi dod pienesumu diskusijai. Vadītāja loma tur vispār praktiski nav novērtēta, izņemot “Globuss” vadītāju, par kuru bez argumentiem pateikts, ka viņš ir ļoti labs un ar pieredzi. Tajā tekstā nav argumentu, kas man liktu noticēt tam teiktajam,” vērtēja Šulmane.

Harijs Petrockis

Otra nesenākā mediju uzrauga recenzija publiskota par Latvijas Televīzijā pērn pārraidīto konkursu “Supernova” un seriāliem “Divi vienā” un “Sarkanais mežs”.

Visus trīs sabiedriskā pasūtījuma produktus piecās lappusēs izanalizējis Daugavpils teātra režisors Harijs Petrockis. Viņa dzīvesbiedre ir Inese Laizāne no Nacionālās apvienības. Iepriekšējā Saeimā viņa vadīja par medijiem atbildīgo komisiju.

NEPLP: recenzenti ir neatkarīgi profesionāļi

Dokumenti

NEPLP skaidrojums par izskanējušo informāciju.

Lejuplādēt

30.23 KB

Mediju padomes trīs locekļi par recenzentu nolīgšanu runāt negrib, tam deleģējot juristi Daci Melbārzdi. Recenzentu honorārus viņa neatklāj. Juriste uzsver, ka nolīgtie recenzenti ir neatkarīgi nozares profesionāļi. Taujāta par to, ko NEPLP saprot, sakot “neatkarīgi nozares profesionāļi”, Melbārzde aicināja iesūtīt jautājumus rakstiski.

Padomes trīs locekļi sarunai ar Latvijas Radio gatavojās vairākas dienas, sākotnēji interviju solot aizvadītajā pirmdienā, bet vēlāk to atsakot.

Rakstiskā skaidrojumā NEPLP norāda, ka tai nav šaubu par nolīgto recenzentu politisko neitralitāti.

NEPLP pametuši vairāki vadoši speciālisti

Tomēr ar Nacionālās apvienības piegaršu vērtējamas izmaiņas notiek arī pašā padomē.

Piemēram, vecākās ekspertes amats ticis Aigara Lūša meitai Mārai Madarai Lūsei.

Neoficiālās sarunās neslēpjot nesaskaņas ar mediju uzrauga vadību, padomi pēdējā gada laikā ir pametuši vairāki vadoši speciālisti.

No šīs nedēļas padomē nestrādā Stratēģiskās attīstības un uzraudzības departamenta vadītājs Uldis Lielpēters, kura amatu vienkārši likvidēja. Galvenā uzskatu nesakritība – padome izvēlējusies būt mediju soģis, bet Lielpēters gribējis būt palīgs.

“Mūsu mediju vidē vairāk trūkst atbalsta un palīdzības, nekā stingru ierobežojošu pasākumu. Tam virzienam vajadzētu būt vērstam uz to, kā palīdzēt attīstīt iestrādes, attīstīt inovācijas, kā palīdzēt nepazaudēt klausītājus un skatītājus. Tie visi ir stratēģiski jautājumi. Jaunajai vadībai ir cits redzējums,” sacīja Lielpēters.

Nesagaidot visas padomes nokomplektēšanu, pašreizējā vadība lielā steigā arī mainījusi iestādes struktūru, izveidojot jaunus departamentus. Uz dažiem amatiem ir izsludināti konkursi, aicinot pieteikties nedēļas laikā. Labā un likumā nostiprinātā prakse valsts pārvaldē amatu konkursiem dod vismaz 21 dienu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti