Aktuāli

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis par Valsts policijas simtgadi

Aktuāli

Psiholoģe Andrija Likova par labdarības maratonu ''DOD PIECI!''

Mazās skolas direktore Dace Žuka: Nedrīkst visas skolas ielikt vienā formulā

Mazās skolas direktore Dace Žuka: Nedrīkst visas skolas ielikt vienā formulā

Viens no šā gada visplašāk apspriestajiem tematiem izglītības jomā bijis skolotāju algu jautājums. Lielākas algas pedagogiem solīja, tad secināja, ka naudas nav, un tikai pēc pedagogu draudiem protestēt un aģitēt pret politiskajiem spēkiem tobrīd vēl gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, valdība tomēr vienojās, ka turpmāk pedagogi saņems vairāk. Tomēr ne visur tas notika, un solītā algas paaugstinājuma vietā Baldones Mūzikas pamatskolas pedagogi šo mācību gadu iesākuši ar algas samazinājumu par trešdaļu.


Mērķdotācijas pedagogu algām veidojas pēc sarežģītas formulas. Tajā svarīgs ir skolēnu skaits mācību iestādē un pašvaldībā kopumā, kur pašvaldība atrodas, kā arī skolotāju un skolēnu attiecība mācību iestādē. Un, ja kāds no šiem rādītājiem izmainās, arī pedagogu algas var samazināties - neskatoties uz to, ka šogad lēma par skolotāju algu celšanu. Un tā šogad noticis arī Baldones Mūzikas pamatskolā.

Kopā ar Baldones mūzikas pamatskolas direktori Daci Žuku izstaigājot skolas telpas, dzirdams - arī starpbrīdī šeit gandrīz katrā klasē kāds bērns spēlē kādu mūzikas instrumentu. Baldones Mūzikas pamatskola ir viena no divām skolām Baldonē. Atšķirībā no Baldones vidusskolas tā ir maza skola un atrodas vienā no Baldones novada skaistākajām ēkām – par Balto pili dēvētajā vairāk nekā simt gadu senajā medību pilī. Ēkā senāk bijis gan kara hospitālis un sanatorija, gan kolhoza kopmītnes, bet kopš astoņdesmitajiem šeit sāka darboties mūzikas skola, kurai deviņdesmito sākumā pievienojās arī pamatskola.

Skolā mācās ap 130 bērnu, un tas ir maksimums, cik tā spēj uzņemt. Bet gribētāju mācīties tieši šeit netrūkst un novadā tā ir pieprasīta.

„Līdz ar to klasēs veidojas situācija, ka vidēji ir 15-16 skolnieki, kas jau ir pielīdzināts tādai privātskolai, jo katram ir iespēja saņemt ļoti individuālu pieeju un attieksmi. Un jāsaka, ka jau vairāku gadu garumā mums uz pirmo klasi ir konkurss, ir ļoti daudz gribētāju,” atzīst skolas direktore Dace Žuka.

Skolā jau tagad strādā pēc individuālas programmas. Uzsvars – uz mūziku.

Bērni to mācās gan mācību stundās, gan katram ir arī kāds mūzikas instruments, ko apgūst vēl papildus. Tomēr 30 pamatskolas pedagogiem šogad septembrī, kad pēc garām debatēm un pedagogu cīņas par apsolīto algas palielināšanu to arī izdevās panākt, viss notika pretēji. Pedagogu algu palielināšanas grafiks nozīmēja, ka šogad par vienu darba slodzi skolotājs saņems vismaz 710 eiro mēnesī līdzšinējo 680 eiro vietā. Tomēr Baldones Mūzikas pamatskolā reforma nozīmēja, ka alga kļuvusi mazāka.

Dace Žuka
„Līdz šī gada 1. septembrim bija iespēja novadā iekšienē pārdalīt šo finansējumu. Līdz ar to mums bija iespēja arī šo naudiņu klāt dabūt. Un pedagogiem bija, likās, jā, bija ļoti liels atalgojums, bet es teiktu – beidzot atbilstošs šim amatam,” stāsta Žuka.

Tomēr šis ir pirmais mācību gads, kad naudas pārdali starp pašvaldības skolām vairs veikt nedrīkst. Līdz pat šā gada septembrim pašvaldības varēja līdz 10% no mērķdotācijas pārdalīt starp izglītības iestādēm. Un tas ļāva pacelt arī Baldones Mūzikas pamatskolas pedagogu algas.

„Pateicoties šim atlikumam, kas bija vidusskolā, mums arī bija maksimālā likme. Tas nozīmē, ja skolotājs strādā pilnu slodzi, šīs atļautās 40 stundas, tad šis samazinājums no 1020 mums nokrita uz 710. Šoks pilnīgs. Loģiski, ka mēs bijām gatavi, ka mums nokritīsies šis skaitlis, bet ne, ka tik ļoti krasi,” atminas skolas direktore.

Pedagogiem, uzzinot, ka algas samazināsies tik ļoti, esot bijusi psiholoģiski grūti, norāda Žuka. Šobrīd gan daļa ar to samierinājusies, bet daļai joprojām ir pārdomas – varbūt jāmeklē cita skola. Arī vecākiem katru 1. septembri ir tāds pats jautājums.

„Loģiski, jo lasa presi, klausās radio, televīziju un dzird – politika ir iznīcināt, likvidēt. Un tad ir tas jautājums – kurš nākošais?

Arī zvanot, jautājot, nevienam nekas cits neinteresē, kā formula. Kā sausa formula, un tas, es domāju, ir arī viss iemesls šai situācijai,” uzskata Žuka.

Baldones Mūzikas pamatskolas direktore saka – tāds ir daudzu mazo skolu liktenis, neziņa par to, kāds būs nākamais gads un vai būs vispār. Nevienu neinteresē, cik skola ir laba, ko par to saka vecāki – algu veidošanā vienīgais, kas tiek ņemts par pamatu, ir aprēķini.

„Visu laiku ir bijis tā. Nu, jūs esat tā kā elitāra skola un vienā novadā kā otrā skola; mums visu laiku ir jātur tā latiņa uz robežas – mūs grib tā kā likvidēt vai apvienot, mēs visu laiku esam tādā uztraukumā. Katru gadu pirms 1. septembra mums ir tā baža, kas notiks? Mēs jau esam pieraduši, mēs nekad nedzīvojam mierīgi, mēs visu laiku esam uz tādas uzvilktas stīgas, varētu teikt,” stāsta Dace Žuka.

Tāpēc skolas direktore uzskata, ka šādas skolas ir jāvērtē atsevišķi. Ne tikai pēc formulām, bet arī pēc pieprasījuma, vecāku viedokļiem, izglītības kvalitātes un nozīmes novada bērniem.

„Nu nevar visus ielikt vienā formulā. Principā, es domāju, ka arī skola ir tā vieta, kur, it sevišķi, kaut kādos mazos novados, kas veido šo vidi, kas ir tas kultūras centrs, kas ir tas centrs, kāpēc vispār novadā kaut kas notiek. Un vienkārši pēc formulas aprēķināt, vot, jūs nederat, neiederaties...” sarūgtināta ir direktore Dace Žuka.

Neziņa par skolas nākotni un arī par algas apmēru mazajām skolām nozīmē, ka ir grūtāk piesaistīt speciālistus. Arī tas šogad skāris Baldones Mūzikas pamatskolu. Algas izmaiņas bijusi kā sniega bumba, kas veļas un veido jaunas problēmas.

„Ir pedagogi, kuri pateikuši, ka vairs nestrādās skolā algu jautājuma dēļ. Šī nenoteiktība, mūžīgā nenoteiktība rada stresu. Šī ir tā profesija, kura prasa papildu pienākumus. Nevar visus skolotājus aprēķināt naudā. Viņam ir papildu lietas, ko skolotājs tāpat dara, viņš neprasa, kas man par to būs,” stāsta Baldones Mūzikas pamatskolas direktore.

Dace Žuka uzskata – ja nemainās valsts politikas redzējums par šādām skolām, tad ir tikai viens risinājums – cerēt uz pašvaldības atbalstu. Tomēr tās pašvaldības, kurām līdzekļu tik daudz nav, nespēs mazās skolas uzturēt tik un tā. Un tā kā izglītības sistēmā nevērtē skolas pēc to nozīmes, kvalitātes vai citiem rādītājiem, bet tikai aprēķina pēc formulām, arī nelielās un, var teikt, pat elitārās skolas var kļūt par skolu reformu upuriem.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti