LTV: Zināmi Saeimas komisiju iespējamie vadītāji

Katrai jaunai Saeimai uzsākot darbību, tiek sagatavots lēmums par veidu, kādā strādās komisijas. 14. Saeima vienbalsīgi apstiprināja jaunos noteikumus.

Noteikumi paredz, ka komisiju izveidošanā tiks ievērots proporcionalitātes princips. Proti, vēl viens deputāts no tās pašas frakcijas komisijā varēs būt tikai tad, ja šīs frakcijas deputāti jau ir pārstāvēti visās citās komisijās.

"Ir deviņas likumdošanas komisijas. Katra frakcija iedala pa vienam deputātam deviņās komisijās, bet, ja paliek pāri, varam iedalīt vēl pa deputātam," skaidroja Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Deputātu ievēlēšanai komisijās būs nepieciešams Saeimas balsojums. Frakcijas izvēloties deputātus darbam komisijās, ņem vērā arī to izglītību un darba pieredzi.

Saskaņa ar neoficiālu vienošanos:

• Saeimas Ārlietu komisija varētu palikt Riharda Kola (Nacionālā apvienība) rokās,
• Eiropas lietu komisiju varētu vadīt Andris Sprūds ("Progresīvie"),
• Juridisko komisiju – Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"),
• Budžeta komisiju plānots uzticēt Andai Čakšai ("Jaunā Vienotība"),
• Aizsardzības komisiju – Raimondam Bergmanim ("Apvienotais saraksts"),
• Izglītības komisiju – Agitai Zariņai-Stūrei ("Jaunā Vienotība"),
• Tautsaimniecības komisiju Andrim Kulbergam ("Apvienotais saraksts"),
• Pieprasījumu komisiju – Hosamam abu Meri ("Jaunā Vienotība"),
• Sociālo komisiju varētu vadīt Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"),
• Pašvaldību lietu komisiju – Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība),
• Mandātu komisiju – Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība),
• Cilvēktiesību komisiju – Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts"),
• Nacionālo drošības komisiju – Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība),
• Ilgtspējīgas attīstības komisiju – Uģis Mitrēvics (Nacionālā apvienība).

Kavēšanos ar Saeimas komisiju veidošanu ietekmēja arī sarunas par nākamās valdības veidošanu un kandidātu izraudzīšanos ministru amatiem. Atsevišķi komisiju vadītāji mainīsies pēc valdības apstiprināšanas.

KONTEKSTS:

14. Saeimas vēlēšanās 1. oktobrī parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: JV, Zaļo un Zemnieku savienība, AS, NA, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".