Panorāma

Paštestu piegādātājiem maza pieredze un apšaubāma vēsture

Panorāma

Konsīliji tikai atsevišķos gadījumos atliek vakcināciju

Valstij jānodrošina sabiedrisko mediju neatkarība

LTV: Nav pieļaujami centieni ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Nav pieļaujami centieni ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību, paziņojumā medijiem uzsver Latvijas Televīzija (LTV). Paziņojums izskan kā reakcija uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa lēmumu sasaukt komisijas sēdi, lai izvērtētu sabiedrisko mediju darbu, jo "demokrātija nav visatļautība". Sēdē arī Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija) izraisīja sabiedriskā mediju uzrauga neizpratni.

ĪSUMĀ:

  • Tviterī raisījās diskusijas, vai sabiedrisko mediju reportāžās netiek nomelnota Polija.
  • Kaimiņš sasauca Saeimas komisijas sēdi sabiedrisko mediju darba izvērtēšanai.
  • Beitneres-Le Gallas izpratne par neatkarību esot atšķirīga no sabiedriskā medija izpratnes. 
  • Sabiedrisko mediju uzraugs neizpratnē par politiķu izteikumiem.
  • LTV aicina respektēt sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību.

Diskutē par sabiedrisko mediju neatkarību un objektivitāti

Mikroblogošanas vietnē "Twitter" nesen raisījās diskusijas par to, kā sabiedriskie mediji atspoguļo Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko īstenoto hibrīdkaru. Izskanēja bažas, ka tiek nomelnota Polija. Par medijiem atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš sasauca sēdi sabiedrisko mediju darba izvērtēšanai, sakot, ka "demokrātija nav visatļautība".

Komisijas sēdē deputāte Beitnere-Le Galla izteicās, ka viņas izpratne par neatkarību ir atšķirīga no sabiedriskā medija izpratnes.

"Ir žurnālisti, kas runā, ka viņi ir sabiedriskais medijs un valsts viņiem nevar diktēt, respektīvi, valdība neko nevar diktēt. Viņiem valdība neko nediktē, bet valdība uzskata – ja saņem no valdības, kas ir nodokļu maksātāju nauda, ja viņi saņem šo finansējumu, tad viņiem ir jārespektē nerakstītie likumi," sacīja politiķe.

Kaimiņš sēdē viņai piekrita, sakot, ka tie noteikti ir citu sēžu jautājumi

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane uzsvēra: "Tas, kas izskanēja komisijas sēdē, nepatīkami pārsteidza."

SEPLP aicina ievērot likumā rakstīto par sabiedrisko mediju neatkarību - "sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā. Un valsts nodrošina to neatkarību."

Upleja-Jegermane komentēja: "Tas ir mēģinājums uzspiest savu pozīciju. Iespējams, politisku motīvu vadīti.

Tas ir arī zināms iebiedēšanas mēģinājums, jo tas, kas izskanēja komisijas sēdē par to finansējumu un līdzekļiem. Tas diezgan tieši tika pateikts."

LTV vaicāja Beitnerei-Le Gallai, ko viņa domājusi ar nerakstītajiem likumiem: "Sabiedrībā ir rakstīti un nerakstīti likumi. Un ir ļoti dīvaini, ka jāsāk paskaidrot, kas ir nerakstīti likumi. Tas ir pašsaprotami, ka sabiedriskajam medijam ir jāpauž ārpolitikas jautājumos mūsu valdības izmantotie termini un attieksme. To es biju domājusi."

LTV ir sabiedriskais, nevis valsts medijs

LTV paziņojumā medijiem aicināja kritiski vērtēt sociālo mediju ierakstus, kuru acīmredzams mērķis ir diskreditēt sabiedriskos medijus. "LTV veidotie ziņu sižeti par Baltkrievijas hibrīdkaru pret Eiropas Savienību būtu jāskata plašākā kontekstā, nevis pēc selektīvi izvēlētiem fragmentiem un atsevišķiem no konteksta izrautiem citātiem, kas kropļo realitāti," norādīts paziņojumā.

LTV uzsver, ka ir sabiedriskais, nevis valsts medijs. Līdz ar to nav pieļaujami politiķu un amatpersonu centieni ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību, piemēram, publiski norādot, kā būtu atspoguļojama situācija uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības robežas un kuru personu teiktais būtu vai nebūtu iekļaujams ziņu sižetos.

Jebkādas prasības par to, kāda satura sižeti Latvijas Televīzijai ir jāveido, var tikt uzskatītas par iejaukšanos masu informācijas līdzekļa darbībā.

"Vārda un preses brīvība ir demokrātiskas iekārtas neatņemama sastāvdaļa. Tiesības uz vārda brīvību ir viens no būtiskiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem un viens no svarīgākajiem nosacījumiem tās progresam. Tas attiecas ne tikai uz „informāciju” vai „idejām”, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai uzskatītas par nevainīgām vai vienaldzīgām, bet arī uz tādām, kas aizskar, šokē vai satrauc kādu personu vai iedzīvotāju daļu; tā to paredz plurālisms, tolerance un atvērtības gars, bez kuriem nepastāv demokrātiska sabiedrība," paziņojumā uzsver LTV.

Tās pārstāvji norāda, ka sižets vai publikācija raisa dažādas atsauksmes – vieniem saturs šķiet izaicinošs, citi to vērtē atzinīgi, tomēr nav absolūti nekāda pamata apšaubīt LTV Ziņu dienesta un sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcionālo nostāju par Latvijai būtisku valstisku notikumu un jautājumu atspoguļošanu. 

LTV pēdējo gadu laikā regulāri ziņojusi par Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu no karadarbības zonām Ukrainas austrumos, par Baltkrievijas iedzīvotāju protestiem pret Lukašenko režīmu un vēlēšanu rezultātu viltošanu, kā arī opozīcijas protestiem pret Vladimiru Putinu Krievijā. Tagad no Polijas un Irākas LTV ziņo par Baltkrievijas organizēto hibrīdkaru pret Eiropas Savienību.

"Sabiedriskā medija uzdevums ir atspoguļot realitāti, arī informējot, kā konkrētas valstis situāciju uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības robežas izmanto savā labā. Sniegt iespējami visaptverošu informāciju nav iespējams, ignorējot šo valstu mērķtiecīgi veidoto retoriku. Līdztekus situācijas skaidrojumiem, kontekstam un viedokļiem žurnālistu uzdevums ir parādīt arī valstu vadītāju neviennozīmīgi vērtējamus citātus, jo tie raksturo šo valstu pozīciju," paziņojumā norāda LTV.

Tā uzsver savas vērtības –  atbildība, izcilība un neatkarība. LTV Ziņu dienests un sabiedrisko mediju portāls LSM.lv veic savus pienākumus saskaņā ar šīm vērtībām un augstiem ētikas standartiem, rīkojas profesionāli un atklāti.

Objektivitāte ir pamatvērtība, kas tiek atspoguļota visās ziņu pārraidēs un publikācijās,

gan rūpīgi izsverot, kurus notikumus un kā atspoguļot, gan ikkatrā ziņojumā cenšoties iekļaut dažādu pušu viedokļus. 

Sabiedriskā televīzija uzsver, ka pēta un atspoguļo ļoti plašu problēmu un sabiedrībai nozīmīgu tēmu loku, sniedz iespējami visaptverošu un daudzšķautņainu informāciju par būtisko, tajā skaitā Baltkrievijas hibrīdkaru pret Eiropas Savienību.

LTV norāda, ka, lai uzlabotu un attīstītu profesionālās kvalitātes, paveiktā vērtēšana un analizēšana sabiedriskajos medijos ir nepārtraukts ikdienas process. LTV ir atvērta kritikai, tomēr sagaida nozares profesionāļu vērtējumu bez atsevišķu grupu vai politiķu interešu uzslāņojumiem. Mediju darba izskatīšanai un atzinumu sniegšanai jau šobrīd pastāv Latvijas Mediju ētikas padome. LTV uzskata, ka iespējas iegūt profesionālu vērtējumu sekmēs arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā paredzētā ombuda institūta izveide.

Politiķi negribot medija saturā iejaukties

Ceturtdien gan Kaimiņš LTV "Panorāmai" norādīja, ka neviens politiķis sabiedriskā medija saturā iejaukties neplāno. Viņa ieraksts esot izrauts no konteksta, un politiķi tikai vēloties iepazīties ar mediju monitoringa rezultātiem, lai redzētu, vai medijos ir bijis vērojams vienas vai otras puses, viņa vārdiem sakot, spožāks atainojums.

"Žurnālistam nav jāuztraucas par to, ka viņu sauks uz paklāja un tiks ieslēgts 1975. gads. 1975. gads netiek ieslēgts ne komisijā, ne pret kādu žurnālistu. Ļoti ceru, ka mēs nekad nenonāksim šādā situācijā. Padomju Savienība ir beigusies, un tā neturpināsies. Šajā valstī tas tā nebūs," sacīja Kaimiņš.

Politiķi un padome uzskata, ka sabiedrības komunikāciju ar sabiedriskajiem medijiem risinās ombuds, kura uzdevums būs izskatīt strīdīgos jautājumus un galvenais redaktors. Piektdien noslēdzas termiņš, kad kandidāti varēja iesniegt pieteikumus darbībai sabiedrisko mediju ombudā.

KONTEKSTS:

Kaimiņš sasaucis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi, lai izvērtētu sabiedrisko mediju darbu. Politiķis sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra, ka ne deputāti, ne komisija nevar noteikt sabiedriskajiem medijiem, ko tiem publicēt vai pārraidīt, tomēr parlamentāriešiem "radušies jautājumi un ir nepieciešama skaidrība" par to, kā tiek atspoguļotas ziņas kopumā.

Mikroblogošanas vietnē "Twitter" raisījās diskusijas par to, vai sabiedrisko mediju reportāžās netiek nomelnota Polija. Kaimiņš uz to norādīja, ka par šo jautājumu komisijā runās, jo "demokrātija nav visatļautība".

"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija ir pret Kaimiņa pausto diskusijā un uzsver, ka likumā noteikts: sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.

Arī Latvijas Žurnālistu asociācija paziņojumā medijiem norādījusi, ka spiediens uz sabiedriskajiem medijiem robežas krīzes atspoguļojuma dēļ ir nepieņemams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti