Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai turpināsies dzelzceļa staciju konteinerizācija?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kas notiek operā?»

Kultūršoks: «Vai valsts varēja novērst LNT kanāla slēgšanu un ziņu dienesta likvidēšanu?»

LNT svītrots no valsts drošībai svarīgu uzņēmumu saraksta, nevērtējot informatīvās telpas drošību

Lēmums, kas pavēris ceļu televīzijas kanāla LNT slēgšanai, pieņemts 2018.gada nogalē toreiz Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītās valdības sēdes slēgtajā daļā. Uz šī lēmuma pamata Uzņēmumu reģistrs (UR) vēlāk svītrojis LNT no nacionālajai drošībai svarīgu uzņēmumu saraksta. Valdība šādu atļauju devusi, neizvērtējot informatīvās telpas drošības jautājumu, atklājis LTV raidījums "Kultūršoks".

Notikumu hronoloģija

2012. gada janvāris. Andrejs Ēķis pārdod akciju sabiedrību LNT konkurējošā kanāla TV3 īpašniekiem – Zviedrijas mediju koncernam MTG. Darījuma objekts – telekanāli LNT, TV5, “Kanāls 2”. Dažus mēnešus vēlāk Konkurences padome televīzijas kanālu apvienošanos atļauj, nosakot virkni ierobežojumu, proti, turpmākos piecus gadus abām programmām jāsaglabā neatkarīgas un patstāvīgas ziņu raidījumu redakcijas, kā arī jāsaglabā ziņu raidījumu daudzums tobrīd esošajā apjomā.

“Tajā brīdī, kad mēs pieņēmām virkni saistošo noteikumu, papildus tika iekļauti pēc NEPLP lūguma arī šie divi nosacījumi. Viens attiecībā uz oriģinālsatura apmēru, otrs attiecībā uz neatkarīgu Ziņu dienesta redakciju saglabāšanu,” tagad skaidro Konkurences padomes loceklis Jānis Račko.

MTG nav viegli ievērot noteiktos ierobežojumus. 2014. gada janvārī abi televīzijas kanāli pamet bezmaksas virszemes apraidi. 2016. gada martā slēdz krievu valodā raidošo kanālu TV5.

2017. gada sākums. MTG meklē savam Baltijas biznesam pircēju.

Saeima veic grozījumus Nacionālās drošības likumā un izveido sarakstu ar 30 nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. To vidū arī LNT. Turpmāk, veicot šo uzņēmumu pirkšanas–pārdošanas darījumus, jāsaņem valdības atļauja.

Latvijas Radio arhīvs 24.03.2017. Kārlis Seržants, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas biedrs (ZZS):  "Bija tādas indikācijas, ka šie īpašnieki ved arī sarunas par pārdošanu ar mūsu valstij ne pārāk draudzīgu mediju pārstāvjiem."

2017. gada jūlijs. Valdība dod atļauju MTG pārdot savu biznesu ASV investīciju kompānijas "Providence Equity Partners" uzņēmumam “Bite Lietuva”. Oktobrī darījumu atļauj arī Konkurences padome, un turpmāk jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā strādā ar nosaukumu “All Media Baltics”. Vēlāk darbībai Latvijā tiek reģistrēta SIA “All Media Latvia”. Tās patiesais labuma guvējs caur Kaimanu salās dibinātu uzņēmējsabiedrību “Providence Holdco (International) GP Ltd” reģistrēts Džonatans Miltons Nelsons, amerikāņu miljardieris, kurš ar 1,8 miljardiem dolāru lielu kapitālu “Forbes” pasaules bagātāko cilvēku sarakstā ierindojies 1281.vietā.

Konkurences padome arī tagad nosaka virkni ierobežojumu, bet neviens no tiem vairs neattiecas uz saturu, kaut gan NEPLP vēstulē norāda uz riskiem TV3 un LNT ziņu dienestu sapludināšanai.

“2017. gadā mēs sniedzām viedokli, mēs uzsvērām, ka šāda pārdošanas darījuma rezultātā var notikt arī dažādu redakcionālu vienību izbeigšana, arī citus riskus aprakstījām. Nu, 2017. gadā Konkurences padome to neuzskatīja par svarīgu,” norāda NEPLP loceklis Patriks Grīva.

“NEPLP norādīja uz šiem aspektiem, bet mēs koncentrējāmies uz tiem aspektiem, kas būtiski konkurences tiesību skatījumā,” skaidro Jānis Račko no Konkurences padomes.

Ja būtu NEPLP lūgums, vai 2017. gadā tiktu saglabāti ierobežojumi? “Nē, tas nebūtu iekļauts, visticamāk. Mūsu skatījumā tas būtu risināms ar valsts atbalsta jautājumiem, ja valsts redz, ka mediju daudzveidība vai kādu raidījumu producēšana nav pietiekamā apmērā. Jā, mediji savā starpā konkurē, bet, ja mēs skatāmies no ekonomiskā viedokļa, divi TV kanāli, kas pieder vienam īpašniekam, nav konkurenti. Vai to mākslīgi likt saglabāt uzņēmumam, kurš darbojas komerctirgū, faktiski netiek nekādā mērā subsidēts, ne atbalstīts no valsts puses, mēs neredzam šādu iespēju?” saka Račko.

Vai vērtēta informatīvās telpas drošība?

Vēl viens svarīgs lēmums, par ko sabiedrība neuzzināja, tika pieņemts valdības sēdes slēgtajā daļā 2018. gada novembrī – valdība deva atļauju likvidēt nacionālajai drošībai svarīgu uzņēmumu – akciju sabiedrību LNT – un pievienot to “All Media Latvia”. Mēnesi vēlāk, decembrī, medijos parādījās tikai īsa ziņa par jau notikušu faktu – akciju sabiedrība LNT likvidēta.

Ministru kabineta sēdes protokols atspoguļo tikai to, ka valdība apstiprinājusi sagatavoto rīkojuma projektu "Par atļaujas saņemšanu nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības uzņēmuma pārejai". To sagatavoja Ekonomikas ministrija, pozitīvus atzinumus bija sniegušas trīs drošības iestādes – Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Vai valdība analizēja arī informatīvās telpas drošības jautājumus? “Tas tiek pastāvīgi skatīts.

To, ka tiks likvidēts LNT kanāls, un tas, kas šobrīd notiek, tādas prognozes nevienam nebija.

Taisni otrādi – bija no Konkurences padomes doti ierobežojošie faktori, protams, arī jauno īpašnieku solījumi. Tas ir jāskata tādā kontekstā,” saka bijušais premjers, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Citu saka Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore: “No šāda skatpunkta netiek skatīts. Šajā gadījumā Ministru kabinets pieņēma lēmumu tikai no drošības viedokļa.”

Tātad valdība neskatīja riskus informatīvās telpas drošībai? “No Nacionālās drošības likuma viedokļa tāds nav paredzēts. Jau iepriekš valdība bija devusi atļauju “Bite Lietuvai” iegūt īpašumā a/s LNT. Un, ņemot vērā, ka struktūras sakrīt, gan “All Media Latvia”, gan LNT, tad tur nekādā veidā neradās šaubas par to, ka varētu atļaut veikt šādu darījumu,” skaidro Lore.

2018. gada 18. decembrī LNT tiek svītrota gan no Nacionālajai drošībai svarīgu uzņēmumu saraksta, gan no Komercreģistra. “Likums paredz šādas atļaujas esamību. Tātad, protams, mēs neapšaubām to, ka Ministru kabinets ir izdarījis savu darbu, pietiekami izvērtējis un devis savu akceptu šādai apvienošanai,” saka Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis.

“Ir arī acīmredzamas kļūdas. Izņemšana no nacionālajai drošībai nozīmīgu uzņēmumu saraksta, neskatoties uz informācija telpas aspektu – tur acīmredzami... Man nav skaidrs, kāpēc, kādi bijuši argumenti,” atzīsts NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Atbalsts informatīvai telpai – tikai uz papīra?

2019. gada nogalē ir redzams rezultāts. 1. decembrī ēterā izskanēja pēdējās LNT ziņas, tagad arī – pēdējais raidījums “900 sekundes”. Rīta raidījums pēc mēneša gan atsāks darbu TV3 ēterā. Tomēr vairākas pazīmes liecina, ka oriģinālsatura samazināšana turpināsies un Lietuvas un Igaunijas TV3 programmās būs atrodamas vairs tikai vakara ziņas.

Vairāki avoti LTV raidījumam “Kultūršoks” pieļauj – biznesu gatavo tālākai pārdošanai, tāpēc atbrīvojas no tā sauktajiem „sliktajiem” aktīviem un pārstrukturē programmas.

Tikmēr “All Media Latvia” vērsies NEPLP ar lūgumu piešķirt jaunas apraides atļaujas, kurās oriģinālsatura īpatsvars būtu nulle procentu. “Pilnīgi noteikti NEPLP vienmēr ir iestājusies par vietēja satura radīšanu. Šajā gadījumā es saprotu, ka tas nav viņu plānos attiecībā uz šiem diviem kanāliem. (..) Mēs kā padome nevaram ierobežot komersanta lēmumu, ko viņi vēlas redzēt,” saka Grīva no NEPLP.

“Vilciens aizgāja tajā brīdī, kad šis pirkums tika izdarīts. Tas bija tas brīdis. Acīmredzot pretēji teiktajam par saviem plāniem īpašniekiem bija citi plāni, ko viņi tagad arī steidzas darīt,” saka ekspremjers Kučinskis.

“Šeit mēs redzam vienu simptomu, kas ir LNT. Mums jārunā par kopbildi, un tā ir diezgan bēdīga, jo Latvijas tirgus būtībā vairs neuztur klasisku mediju modeli kā biznesu. Šī digitalizācija un informācijas radīšanas demokratizācija arī grauj esošos mediju modeļus. Valdības, sabiedrības ir noķertas nesagatavotas. Ir globālas tendences, mūsu izmērs un divas valodu grupas vienkārši ir to problēmu izmetuši acīmredzami priekšplānā. Valsts mediju stratēģijai ir jābūt tādai, kas pielāgojas šim. Es uzskatu, ka kvalitatīva informācija ir sabiedrisks labums,

un bez kvalitatīvas un daudzpusīgas informācijas kvalitatīva demokrātija nevar pastāvēt,” saka Sārts.

“Tas, par ko visu laiku ir iestājušies komercmediji, bija par nepieciešamību sakārtot mediju tirgu un dot lielāku ekonomisko pamatu mediju darbībai Latvijā. Tas ir jājautā politiķiem, kāpēc, vienlaicīgi runājot, cik svarīgi demokrātijai, ka mums šobrīd ir hibrīdkarš un ka tas ir valsts drošības jautājums, tie plāni, kas ir, saņem neadekvātu finansējumu. Man tas šķiet nesamērīgi, ja mēs to uzsveram kā ārkārtīgi lielu prioritāti, bet tajā pašā laikā informatīvās vides drošības plānam, piemēram, nepiešķiram nekādu finansējumu. Tad kaut kur nav konsekvences šajā,” uzskata bijusī Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.

Tikai pērn Saeima pieņēma likumu, kas nākamgad paredz uzsākt sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Taču budžetā paredzētā kompensācija ir nepietiekama. “Te jāsaka, ka lēmumu par to, ka sabiedriskie mediji iziet no reklāmas tirgus, Saeima pieņēma tikai pirms Saeimas vēlēšanām. Bet šis lēmums beidzot ir pieņemts, un tas ir svarīgi. Savukārt par reklāmas ierobežojumiem mēs diemžēl redzam, ka pirms Saeimas vēlēšanām tieši vēl vairāk tika uzlikti ierobežojumi vietējiem medijiem, aizliedzot reklamēt jebkādus kredītpakalpojumus, arī banku kredītpakalpojumus. Tas ir nesis ārkārtīgi lielus zaudējumus jau 2019. gadā visam komercsektoram,” norāda Grišāne.

Nepietiekams ir arī komercmedijiem paredzētais atbalsts kvalitatīva vietējā satura ražošanai. “Lai komerctelevīzija un radio kaut kādā veidā palielinātu iespēju ražot vietējo saturu, bija runa par vairāk nekā vienu miljonu eiro papildus, lai varētu turpināt nodrošināt ziņu, diskusiju, pētnieciskās, analītiskās žurnālistikas raidījumus,” saka Grišāne.

Kādas ir sekas?

Tikmēr ir dažādi viedokļi, vai notikušais jau ietekmējis Latvijas informatīvās telpas drošību.

“Es domāju, ka pāragri runāt par kaut kādām sekām. Protams, informatīvās telpas apdraudējuma analīze notiek regulāri, un, ja tas atspoguļosies, par to varēs runāt,” saka Kučinskis.

“Ja mēs skatāmies uz to, ka LNT Ziņu dienests tomēr varēja daudz veiksmīgāk aizsniegt mazākumtautību pārstāvjus, tad, īpaši domājot par valsts drošības jautājumu, šis, protams, ir ļoti liels zaudējums, un bažas par to, vai pārējās programmas ar savu ziņu piedāvājumu varēs aizsniegt, ir ļoti aktuālas,” saka Grišāne.

“Protams, iespaids ir acīmredzams. Ziņu daudzveidība un pieejamība par to, kas notiek Latvijā, ir samazinājusies. Daļa būs migrējuši uz citām vietām. Vai tās būs nedraudzīgas, vai arī apšaubāmas? Tas, protams, beigās rezultēsies, kā cilvēki uztvers lietas, kā pozicionēsies. (..)  Diemžēl kopējo klimatu sabiedrībā tas neuzlabos,” uzskata Sārts.

Vai ilgtermiņā ir kādi riski valstij? “Visnopietnākie,” saka Sārts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti