Trešdien LIZDA padome aicinās dalīborganizācijas līdz 27.oktobrim lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos streikā, tad LIZDA padome atkārtoti lems par streika dienas noteikšanu un konkrētām aktivitātēm – piketiem vai gājienu, stāstīja Vanaga.
Viņa atzina, ka ar katru dienu LIZDA birojā saņem aizvien vairāk signālu, ka skolotāji streikos, arī tie, kuri sākumā bija kategoriski pret streiku.
Pēc nespējas ieviest skolotāju algu modeli, kas apmierinātu nozari un kuram būtu pieejams finansējums, “pienācis mirklis, ka ministrei jāizvērtē [..] jautājums par dokumenta kvalitāti”, sacīja Vanaga. Jautāta, vai arodbiedrība varētu prasīt arī ministres demisiju, viņa sacīja: “Neizslēdzu.”
Jau ziņots, ka LIZDA un Izglītības ministrija vēl vasarā bija ļoti tuvu kompromisam par jaunā pedagogu atalgojuma modeļa gala versiju. Taču nu abas puses atkal ir pretējās ierakumu pusēs. Arodbiedrība nākusi klajā ar saviem aprēķiniem, kas rāda – ieviešot modeli, atalgojuma sarukums draud daudz vairāk skolotāju, nekā iepriekš informējusi ministrija. LIZDA aprēķinos ņēma vērā tikai skolotāju algas, bet ministrija – arī skolas administrācijas algas.
Jaunais pedagogu darba samaksas modelis tiek izstrādāts, lai risinātu pašreizējā kārtībā konstatētās problēmas. Paredzēts, ka modelis vienkāršos un sistematizēs pašreizējo pedagogu darba samaksas un dotāciju piešķiršanas kārtību. Algas pieaugums tiek solīts 70% pedagogu.
Jaunais atalgojuma modelis tiks balstīts uz pieciem galvenajiem elementiem. Pirmais no tiem ir precīzāks skolēnu izglītošanai nepieciešamo stundu skaits. Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka jaunais modelis precīzāk aprēķina nepieciešamo mācību stundu skaitu un programmu koeficientu un stundu skaits tiek pielāgots mācību programmām.
Otrais elements ir skolēnu un skolotāju skaita proporcija, kas tiek aprēķināta atkarībā no skolēnu skaita skolā. Šajā posmā tiek aprēķināts, cik pedagogu amata vienību, kas katra ir 36 darba stundas nedēļā, nepieciešams skolai atkarībā no skolēnu skaita un mācību programmām.
Trešais elements ir noteikta 36 darba stundu nedēļa. Šajā gadījumā tiktu būtiski mainīta izpratne par pedagoga darba pienākumiem. Lai mazinātu skolotāja darba fragmentāciju un iekļautu apmaksātajā darba laikā visus pedagoga pienākumus, jaunais modelis ir balstīts uz 36 stundu darba nedēļu. Šajā laikā iekļautas gan mācību stundas, gan individuālais darbs un darbs ar vecākiem, gan līdzdalība skolas attīstībā. Darbs tiks plānots gada griezumā. Atbilstoši darba likumdošanai pedagogs pie viena darba devēja var strādāt līdz 40 stundām nedēļā.
Nākamais elements ir mēneša atalgojuma noteikšana atkarībā no vidējā klases lieluma skolā vai skolas lieluma. Vispārizglītojošo skolu skolotājiem alga tiek noteikta atkarībā no vidējā klases lieluma skolā. Atbilstoši vidējam bērnu skaitam grupā noteikts arī pirmsskolas pedagogu atalgojums. Savukārt citu pedagogu amatalgas ir atkarīgas no skolas lieluma vai ir fiksētas.
Pēdējais elements ir lielāks skolēniem pieejamais atbalsta personāla skaits. Jaunais modelis paredz palielināt finansējumu skolu psihologiem, logopēdiem, karjeras pedagogiem un bibliotekāriem. Finansējums atbalsta personālam tiek piešķirts pašvaldībām, balstoties uz skolēnu skaitu to skolās.
Jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums - vairāk par desmit miljoniem eiro nākamā gada četriem mēnešiem, bet 2017.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpat nepieciešams finansējums no pašvaldību budžeta.
