Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, LIZDA līdz ceturtdienas, 8. septembra, darba dienas beigām bija saņēmusi 19 979 nozares darbinieku pieteikumus no 707 iestādēm.
Tiesa, iesniegumu pieņemšana vēl nav noslēgusies, tādēļ streikotāju skaits turpinās augt un nākamās nedēļas laikā tas tiks precizēts.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga ir pateicīga arodbiedrības biedriem un visiem izglītības un zinātnes nozares darbiniekiem, "kuri ir bijuši izlēmīgi, iestājoties par savām tiesībām uz sabalansētu darba slodzi un cieņpilnu atalgojumu". Vanaga izteica pateicību arī tām 20 organizācijām, kas izteikušas atbalstu pedagogiem.
"Lielais streika atbalstītāju un dalībnieku skaits pierāda, cik samilzušas ir problēmas nozarē un cik pamatotas ir LIZDA izvirzītās prasības. Joprojām aicinām izglītības un zinātnes nozares darbiniekus solidarizēties vēl vairāk, turpināt pieteikties streikam, lai kopā panāktu prasību izpildi," aicināja Vanaga.
Viņa uzsvēra: "Jo mēs būsim vairāk, jo ir lielākas izredzes panākt mūsu prasību izpildi. Tas ir aicinājums uz nozares solidaritāti, lai vienreiz par visām reizēm pieliktu punktu tam, ka šis darba slodžu jautājums netiek risināts. Tam, ka valdībai ir jāpilda spēkā esoši likumi."
Ja nestreikos, tad maz ticams, ka situācija būtiski mainīsies, uzskata Vanaga. Visi skolotāji gan nestreikos, un iemesli tam ir dažādi. Skolotāji, kas streika laikā strādās, norādījuši gan uz finansiālajiem iemesliem, proti, streika laikā algu viņi nesaņems, gan uz atbildību pret savu darbu un nevēlēšanos, lai konfliktu dēļ ciestu bērni.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Aizpors pastāstīja,
ka kopējais darbinieku skaits nozarē ir aptuveni 70 000. Tādējādi streikos mazāk nekā trešdaļa.
Visticamāk, streikojošo pedagogu skaits līdz pirmdienai vēl pieaugs.
Kā rīkoties bērnudārznieku un sākumskolēnu vecākiem?
"Ja skola būs slēgta, tad vecākiem pašiem būs droši vien jādomā, kā bērnu nodarbināt. Tāda tā streika būtība ir. Pedagogi streiko, un vecākiem būs kādas neērtības jāpacieš," norādīja Aizpors.
Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) aicina darba devējus nākt pretī saviem darbiniekiem, piemēram, nodrošinot bērnu pieskatīšanu darba vietā vai iespējas strādāt attālināti.
"Tas milzīgais stresa tests šobrīd, kas ir darba devējiem gan par energoresursiem, gan par neziņu, arī darbinieku trūkums... Protams, katra darba vieta nāks pretī, kā iespējams. Bet ir, protams, kaut kādi limiti katrai darba vietai un katrai situācijai. Un mēs skatāmies, lai šo situāciju vispār atrisinātu. Citādi tie būs bezgalīgie streiki un bezgalīga neapmierinātība," stāstīja LDDK vadītāja Līga Meņģelsone.
Darba devēji ir ieinteresēti, lai viņu darbinieki strādātu, nevis neērtību dēļ būtu spiesti ņemt apmaksātas vai neapmaksātas brīvdienas, vai slimības lapas.
KONTEKSTS:
Pedagogu streika izlīgšanas komisijas noslēdzošās tikšanās laikā trešdien, 6. septembrī, netika rasts kompromiss starp LIZDA un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Tas nozīmē, ka skolotāju beztermiņa streiks no 19. septembra notiks.
Skolotāji ir neapmierināti ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās, kā arī vēlas iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Nozares pārstāvji vēlas saņemt cienīgu algu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī pieprasa pārtraukt gadiem ilgstošo pārslodzi. Abas pedagogu prasības – slodžu sabalansēšana un algu pakāpeniska celšana – izmaksātu provizoriski 139 miljonus eiro nākamgad, 255 miljonus 2024. gadā un vēl gadu vēlāk – 276 miljonus eiro. Tā liecina precizētie IZM veiktie aprēķini.
