Viņš sacīja, ka plāna īstenošanai tiks piesaistīta Eiropas Savienības fondu nauda, kā arī publiskās un privātās partnerības līdzekļi, piemēram, pie Iecavas–Bauskas apvedceļa izbūves, tomēr pieejamības maksājumus par to veiks valsts, un maksas ceļu Latvijā nebūs, jo tas neesot iespējams.
Uz iebildi par nodokļu maksātājiem iespējami neizdevīgiem projektiem Linkaits atbildēja, ka, piemēram, pie Ķekavas apvedceļa izbūves pašlaik tiek rūpīgi vērtēts, lai pārliecinātos, ka būvnieku līgumos iekļautie riski nav pārmērīgi un valstij nenāktos pārmaksāt.
Satiksmes ministrs atsaucās uz "bēdīgo gadījumu" ar neizdevīgo Dienvidu tilta izbūvi un pauda, ka no tā ir gūta mācība.
Linkaits arī sacīja, ka Latvijas kaimiņvalstīs un arī Polijā pēdējos 10–15 gados veiktas būtiskas pārmaiņas ceļu infrastruktūrā, taču Latvija šajā ziņā ir aizkavējusies. "Labāk vēlāk nekā nemaz esam vienojušies izveidot kopīgu redzējumu, kā būtu jāizskatās ceļu tīklam," viņš sacīja par otrdien valdībā apstiprināto Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto stratēģiju ceļu attīstībai līdz 2040. gadam.
Viņš pauda, ka nākotnē, uzlabojot galveno ceļu kvalitāti, brauktuves varēs pārveidot tā, lai varētu pieļaut maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometru stundā. Kā liecina SM ziņojums, līdz 2040. gadam iecerēts izbūvēt vairāk nekā 1000 kilometru šādu ātrgaitas autoceļu.
KONTEKSTS:
Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijā no 2020. līdz 2040. gadam paredzēts veidot autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā.
