Panorāma

Muzeji kļūst atvērtāki

Panorāma

Rīgā notiek maratons

Nejūtas pasargāta pēc piedzīvotās vardarbības

Likums pret realitāti: Sievietei grūti pierādīt bērna tēva - bijušā dižkareivja - varmācību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Iebilstot pret Stambulas konvencijas ieviešanu, publiskajā telpā viens galvenajiem argumentiem bijis, ka no vardarbības cietušos jau pašlaik sargā likums. Tomēr kādas sievietes pieredze, tiesājoties ar varmāku, novedusi strupceļā un rada priekšstatu, ka bērna tēvam - bijušajam Militārās policijas dižkareivim - ir vairāk tiesību nekā upurim. 

Vēršoties "Panorāmā", sieviete, kuras vārds bērna interesēs netiek minēts, norāda, ka ir apstājusies strupceļā un vairs nezina, kam lūgt palīdzību. Attiecības ar bērna tēvu beigušās vardarbības dēļ. Pirmā nopietnākā vardarbības epizode piedzīvota neilgi pēc tam, kad sieviete uzzinājusi par grūtniecību.

"Viņš man izrāva krūzi, ielēja karsto tēju sejā un izšķaidīja pret galvu," stāsta sieviete.

Izraksts no slimnīcas apliecina grūtniecības sākumposmā gūtu galvas traumu, pakausī uzliktās šuves, kā arī krampjveida sāpes vēderā.

Savukārt pēc citas vardarbības epizodes krīzes centra speciālisti izdarījuši secinājumus, ka sieviete ir cietusi gan no fiziskas, gan emocionālas vardarbības, gan saņēmusi nāves draudus, un tas ir noticis viņas vecākā bērna klātbūtnē. Vardarbīgā rīcība gan neesot notikusi katru dienu un sieviete apliecina, ka sākotnēji vēl ticējusi, ka vīrietis pildīs solījumu mainīties.

"Prāts it kā saka - mūc, bet kaut kā iekšā viss atkal..., drausmīgas bailes.. aizmukt, aiziet, kaut ko uzsākt," saka no vardarbības cietusī.

Lēmumu pamest dzīvesbiedru viņa pieņēmusi, kad kopīgajam bērnam bijuši divarpus mēneši, taču vardarbības epizodes piedzīvotas arī vēlāk - apciemojumu laikā.

"Zīdaini viņš neaiztika fiziski. Bet tajā brīdī, kad es baroju, viņš neskatījās, ka man zīdainis pie krūts, viņš neskatījās, ka zīdainis guļ ratiņos. Viņš mani gribēja sist, viņš sita, viņš neskatījās, ka es krītu uz ratiem. Viņš neskatījās, ka saķeru aiz kājām mazo, lai es viņu noķertu, kad viņš viņu ir izsitis no rokām," stāsta sieviete.

Viņa piebilst, ka katru reizi saskarē ar tiesībsargājošajām iestādēm dzīvesbiedrs uzrādījis Nacionālo bruņoto spēku karavīra apliecību.

Aizsardzības ministrijā apstiprina, ka šīs sievietes dzīvesbiedrs dienējis Militārajā policijā, taču par to, ka dižkareivis, iespējams, ir vardarbīgs, neesot bijis zināms. Dzīvesbiedre apgalvo, ka esot informējusi vīrieša darba vietu, taču

Militārajā policijā norāda, ka lietvedībā nav nekādi rakstiski iesniegumi.

Sievietes bijušais dzīvesbiedrs sākotnēji ar "Panorāmu" sarunā interviju, taču intervijas dienā to pēkšņi atsaka. Telefonsarunā vīrietis noliedz vardarbību pret dzīvesbiedri un apgalvo, ka pārsūdzējis Valsts policijas uzlikto administratīvo sodu par miesas bojājumu nodarīšanu dzīvesbiedrei. 

Valsts policija to nekomentē. Neilgi pēc "Panorāmas" zvana Aizsardzības ministrijai raidījuma veidotāji uzzina, ka vīrietis no militārā dienesta ir atvaļināts, taču tam neesot saistības ar šo gadījumu. Pats vīrietis telefonsarunā gan atzīst, ka attiecības ar dzīvesbiedri atstājušas iespaidu uz viņa militāro karjeru.

Pērn sastādītajā psihologu atzinumā par abu kopīgā bērna emocionālo stāvokli ietverta informācija: 

"Bērns uzreiz atbild, ka tētis mammu sita un viņš to redzēja. Pēc teiktā bērns sastingst, kas norāda uz distancēšanos no emocijām un emocionālu sastingumu.

Šāds uzvedības modelis raksturīgs bērniem, kas paši cietuši vardarbību vai bijuši aculiecinieki vardarbībai pret citiem."

Kopš tiesas uzliktā aizlieguma tuvoties un citādi sazināties sieviete vairs necieš no fiziskas vardarbības. Tomēr sarežģītās attiecības ar bērna tēvu turpina ietekmēt gan sievietes materiālo stāvokli, gan emocionāli atgriež pagātnes notikumos.

Alimentu piedziņa notiek procedūrā, kurā regulāri jāiesaista tiesu izpildītājs, un šie līdzekļi neienāk regulāri. Piemēram, pašlaik bērna tēvs aizkavē līdzekļu izmaksu, apgalvojot, ka bērna māte nenodrošina viņam iespēju tikties ar bērnu. 

Pirms gada Kurzemes rajona tiesā puses panāca izlīgumu. Tiesas lēmumā rakstīts, ka tēvs trešo personu klātbūtnē drīkst satikt bērnu. Viens no izlīguma punktiem paredz, ka "tēvs apņemas viena gada laikā iziet psihologa konsultācijas ar mērķi atbrīvoties no vardarbības un pastiprinātas kontroles elementiem savā uzvedībā un rīcībā, un  pabeigt bērna emocionālās audzināšanas kursus". 

Telefonsarunā vīrietis atzīst, ka kursus nav apmeklējis, taču tas nemainot sievietes pārkāpumu, neatvedot bērnu uz satikšanos. 

Tiesā norāda, ka neiešanai uz kursiem nav nekādu seku, jo vīrieti nevarot piespiest turp doties. Lēmumā tā neesot uzrādīta kā obligāta prasība.
              
Bāriņtiesā norāda, ka izprot mātes vēlmi pasargāt bērnu no tēva, kurš nav apmeklējis speciālistus. Taču atbilstoši tiesā panāktajam izlīgumam, tēvs drīkst satikties ar bērnu. Tiesā norāda, ka, lai mainītu situāciju kādam no abiem vecākiem, ir jāceļ prasība un lēmums jāmaina.

Tikmēr no vardarbības cietusī sieviete ir tuvu izmisumam:

"Visu laiku ir kaut kas jāpierāda, un arī tas, ka viņš ir varmāka,  man ir jāpierāda, ka viņš nemaksā alimentus, - viņam nav jādara nekas. 

Es pat nezinu, kur vērsties, ko darīt, kā darīt, jo visur, kur zvanu, kur es vēršos, visur kā pret sienu."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti