Likuma grozījumi par tikumisko audzināšanu skolām neko būtiski nemainīs

Lai gan vasarā Saeima veltīja daudz laika izmaiņām Izglītības likumā, kas noteica skolām par pienākumu nodrošināt skolēniem tikumisku audzināšanu, visdrīzāk jaunās likuma rindas skolu darbībā neko praktiski nemainīs, atzīst Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Tikmēr skolās turpināsies virzība uz eksakto priekšmetu mācīšanu, aprīlī izmēģinot jaunu centralizēto eksāmenu fizikā, ķīmijā un dabaszinātnēs.

„Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene”, šādi skan viens no šī gada papildinājumiem Izglītības likumā, par kuriem sabiedrībā izvērsās plašas debates. Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts gan norāda, praktiski šādi grozījumi skolu darbībā neko nemainīs:

''Izglītības iestādes darbu tam nevajadzētu ietekmēt, ja nu vienīgi izglītības iestādes pedagogiem vajadzētu pārskatīt un piedomāt pie tās informācijas sniegšanas, kas tiek nodota izglītojamam, tātad - vai tā atbilst standartos noteiktajam Izglītības likumā, noteiktajam izglītības mērķim kā tādam, audzināt krietnus un godprātīgus cilvēkus, Latvijas patriotus, bet kopumā tam nekādi nevajadzētu ietekmēt izglītības iestādes darbu.''

Kā stāsta Zīvarts, ja skolotājam vai vecākiem ir aizdomas par netikumiskiem mācību līdzekļiem, par to pirmkārt ir jāvēršas pie direktora. Literatūru ir tiesīgas izvērtēt arī skolu padomes, bet lēmumus par kādu mācību līdzekļu neizmantošanu tik un tā pieņems direktors.

Mācību līdzekļu tikumiskumu vajadzības gadījumā var vērtēt arī Izglītības kvalitātes valsts dienests, tomēr noteikt, kas ir vai nav tikumisks mācību līdzeklis, arī dienesta pārstāvim Zīvartam nav viegli:

''Nu, piemērus tā grūti minēt. Tas varētu būt, piemēram, Satversmē kaut kas neatbilstošs, pretvalstisks, pret valsti vērsts un tā tālāk. Katrs gadījums jāvērtē individuāli. Uz ātro pateikt grūti.''

Saeimas deputāti Izglītības likumā arī noteikuši, ka skolotājam un direktoram ir vajadzīga nevainojama reputācija un lojalitāte Latvijai. Direktorus izvērtē pašvaldības, bet skolotājus – direktors. Šaubas par lojalitāti var radīt dažādi publiski izteikumi vai ieraksti sociālajos tīklos.

Bet mācību satura ziņā šogad turpināsies akcents uz eksaktajām zināšanām. Vairāk nekā 150 skolas izmēģinās jaunu mācību programmu ''Datorika''. Jau no pirmajām klasēm šajās skolās skolēni tiks iepazīstināti ar digitālajām tehnoloģijām integrēti citos priekšmetos, sākumā stāstot par piesardzību internetā, taču vēlāk arī mācot datoru lietošanas prasmes.

Jauno datorikas programmu atzinīgi vērtē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa.

''Tas, ko rādīja dati, ko rādīja statistika, ir tas, ka darba tirgū cilvēki uzskata, ka viņu datorprasmes nav pietiekamas. Līdz ar to, kad jaunietis beidz skolu, nereti nākas saskarties ar to, ka viņam šīs lietišķās prasmes nav pietiekamas. It kā viņš ir mācījies, it kā viņš zina, bet, ja viņš ir mācījies tikai informātikas stundās, kā lietot datoru, bet pēc tam tas nav izmantots citos priekšmetos, tad, kad viņš nonāk darba tirgū, viņam trūkst šīs prasmes, un tā ir tā problēma, ar ko mēs saskārāmies,'' stāsta Bāliņa.

Valsts izglītības satura centrs plāno aprīlī rīkot fizikas, ķīmijas un dabaszinību izmēģinājuma eksāmenus 50 skolās. Signe Bāliņa paredz, ka rezultāti visdrīzāk būs slikti, taču tas izgaismos problēmas fizikas un citu priekšmetu mācīšanā. Bāliņa ir pārliecināta, ka, vidusskolu beidzot, būtu obligāti jāliek eksāmens arī fizikā, ķīmijā vai citās eksaktajās zinātnēs.

''Jaunietim, kad viņš ir beidzis skolu, viņam ir jābūt visām durvīm vaļā. Ja viņš izvēlas, ka viņš grib būt inženieris vai viņš grib būt ārsts, vai viņš vēlas mācīties valodas, lai viņam ir visas iespējas studēt tālāk,'' uzskata Bāliņa.

Tikmēr Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Biruta Šķēle nedomā, ka vēl viens obligāts eksāmens situāciju uzlabos:

''Tā nav izeja, un tā nerisina problēmu. Paskatāmies citādāk - ir runa, ka mums ir jau obligātais eksāmens matemātikā. Protams, ka tas ir tikai dažus gadus un mēs nevaram izdarīt ļoti tālejošus secinājumus, bet mēs redzam, ka šis eksāmens nav cēlis ne zināšanu kvalitāti, ne paaugstinājis prasmju līmeni un tamlīdzīgi. Vai obligātais eksāmens ir tas, kas piespiedīs un uzlabos rezultātus? Nu, dzīve rāda, ka tā tīri nav.''

Fizikas skolotāju pārstāve uzskata, ka valstij vajadzētu vairāk atbalstīt skolotāju apmācību, un tas celtu skolēnu zināšanas vairāk, nekā obligāti eksāmeni.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti