Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Amats būs jāpamet pusei virsprokuroru

Likuma grozījumi liks amatus atstāt pusei virsprokuroru

Lai padarītu prokuratūru atvērtāku iespējamām pārmaiņām, nepieciešams nodrošināt personāla atjaunošanos – tā pamatoti Tieslietu ministrijas izstrādātie Prokuratūras likuma grozījumi, kas tuvāko gadu laikā liks amatus atstāt vairāk nekā pusei virsprokuroru.

ĪSUMĀ:

  • Bordāns virza izmaiņas nākamā ģenerālprokurora atlases kārtībā.
  • Līdzās tam paredzēti grozījumu attiecībā uz virsprokuroriem.
  • Virsprokurori amatā varēs būt tikai divus termiņus pēc kārtas.
  • Pašlaik vismaz otro termiņu pēc kārtas amatā atrodas 32 no 54 virsprokuroriem.
  • Kalnmeiers bažījas par izaugsmes iespēju ierobežošanu virsprokuroriem.

Jauna kārtība ģenerālprokurora izvēlei

Pēc pusgada Saeimai būs jāieceļ amatā nākamais ģenerālprokurors. Līdz tam tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) cer izmainīt kārtību, kā ģenerālprokurora kandidatūra nonāk parlamentā. Šobrīd kandidātu var izvirzīt tikai Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Taču Bordāns vēlas, lai ģenerālprokurora virzīšana būtu kolektīvs lēmums Tieslietu padomē.

Bordāns uzsver, ka tad ģenerālprokurora izvēlē iesaistītos vairāk ekspertu. Padomē ir 15 locekļi, arī tieslietu ministrs. Taču kandidātu vērtēšana notiktu šaurākā lokā – padomes izveidotā komisijā, kurā būtu pieci locekļi, tajā skaitā Valsts prezidenta pārstāvis un tieslietu ministra pārstāvis.

Atšķirībā no esošās kārtības ģenerālprokurora amatam varētu pieteikties arī advokāti un akadēmiķi. “Tuvāk līderim ir līdzīgi cilvēki, kas ir profesionāli iestrādājušies šajā institūcijā. Te varētu būt bažas, ka, ja mēs no šo – varbūt slikts vārds – pietuvināto cilvēku vides tikai izvēlēsimies, tad prokuratūra varētu strādāt tāpat, kā viņa ir strādājusi,” skaidro ministrs.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes vadītājs Ivars Bičkovičs grozījumus vērtē piesardzīgi.

Bordāna piedāvājumā neesot skaidrs, kas ģenerālprokurora kandidātus atsijās – padome vai tās paspārnē izveidotā komisija. 

“Vai šī komisija vienkārši tehniski sašķiros un ieliks vāciņos iesniegtos dokumentus, vai komisijai būs tiesības pēc kaut kādiem saviem ieskatiet jau iepriekš pateikt, kuri ir derīgi, kuri nav derīgi? Šis jautājums šobrīd ir atklāts, un, manuprāt, tas prasīs pietiekamas diskusijas,” saka Bičkovičs.

Izmaiņas arī virsprokuroriem

Bordāna virzītie grozījumi ieviestu arī citas izmaiņas. Virsprokurori vairs nevarētu ieņemt amatu ilgāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Tas nozīmē, ka pēc esošā termiņa beigām amats būtu jāatstāj vairāk nekā pusei virsprokuroru.

Prokuratūrā norāda, ka vismaz otro termiņu pēc kārtas amatā atrodas 32 no 54 virsprokuroriem.

Viņu skaitā ir arī Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, kurš pēc savas iniciatīvas pieņēma lēmumu atjaunot izmeklēšanu Bordāna partijas biedra Jura Juraša krimināllietā. Adlera piecu gadu pilnvaru termiņš noslēgsies nākamā gada aprīļa vidū – vienlaikus ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroru Arvīdu Kalniņu. Ja likuma grozījumi, kā plānots, stāsies spēkā 1. martā, abiem amati būs jāpamet.

Bordāns norāda, ka termiņu ierobežojumi jau labi strādājot attiecībā uz tiesu priekšsēdētājiem, par kuru vietām pieaugusi konkurence. “Ne visi tiek apstiprināti, bet notiek tāda savstarpēja cenšanās kļūt par tiesu priekšsēdētāju, neskatoties uz to, ka ir ierobežoti termiņi, varbūt tieši pateicoties tiem. Es saredzu – ja tas ir nesis šādu pozitīvu rezultātu, prokuratūrai nebūtu jāatpaliek,” saka ministrs.

“Šeit nav runa par termiņa ierobežojumu vienā un tajā pašā amatā, bet gan vispār par termiņa ierobežojumu ieņemt virsprokurora amatus neatkarīgi no tā, kādi tie ir, vairāk nekā divas reizes pēc kārtas. [..] Ja cilvēks ir ticis savā karjerā līdz, teiksim, apgabala virsprokurora amatam vai Ģenerālprokuratūras virsprokurora amatam un viņam pasaka, atvainojiet, viss cauri, izaugsme ir liegta, tas, protams, var atstāt sekas,” norāda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Tieslietu ministra padomnieks Andris Vitenburgs gan norāda, ka likumprojekta pants par virsprokuroru termiņiem esot pārprasts. Patiesībā ministrijai neesot iebildumu pret to, ka virsprokurors pēc diviem pilnvaru termiņiem par virsprokuroru varētu strādāt citā prokuratūras struktūrā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti