Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiālē reģistrēti 3500 bezdarbnieki, no kuriem 1361 ir vecumā virs 50 gadiem, bet brīvās vakances nemainīgi ir aptuveni 700 dažādās specialitātēs.
Nodarbinātības aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane atzina, ka “darba devēji ir ļoti steidzīgi - bieži vien ir tā, ka nav laika, vajag ātro - pirmreizējo atlasi, lai var redzēt CV, kas un kā, un tad ir tas, ko es teicu, ka pieķeras tiem datiem par vecumu, nereti, cik man nākas dzirdēt, tos palasa nost un paskatās tādus jaunākus.”
Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis savukārt norādīja, ka “daļa uzņēmēju nezina, kā strādāt ar viņiem, un baidās ņemt, “ko es ar viņu darīšu, ko es no viņa drīkstu prasīt, ko es drīkstu sagaidīt, vai gadījumā nebūs kādas problēmas utt.””.
“Bet tie, kuri ir pamēģinājuši, ja nav kāda negatīva pieredze, viņi labprāt turpina, bet visus darbus viennozīmīgi visi nevarēs,” atzina Ceirulis.
Bet, piemēram, SIA “V.O.V.A.” finanšu direktore Viktorija Zozuļa stāstīja, ka viņas uzņēmums šogad pieņēma “darbā jaunu cilvēku ar invaliditāti, viņš lieliski ar visu tiek galā un ar savu darbu ir apmierināts”.
Tomēr ne visiem ir pozitīva pieredze ar darba meklējumiem. Kurzemes televīzija tikās ar Gaidu Fjodorovu, kura no dzimšanas ir invalīde. 10 gadus viņa strādājusi konditorejā, bet, slimībai progresējot, darbu nācies pārtraukt. Šobrīd viņa var strādāt un ļoti to vēlas, bet ar ārsta nosacījumu – ne vairāk kā četras stundas dienā. Jau gadu viņa ir bezdarbnieku uzskaitē, un līdz šim visi darba meklējumi beigušies neveiksmīgi - kādā intervijā teikts, ka uz četrām stundām dienā neņemšot, citā, ka neuzņemsies tik lielu atbildību.
“Meklēju visur, cenšos. Man visi vienkārši parādīja durvis. Man pēdējos mēnešus iet bezdarbnieka pabalsts, un tas jau beigsies, un man invaliditātes pensija ir 180 eiro,” stāstīja Gaida.
Kā risinājumu, lai samazinātu darbu meklētāju rindas cilvēkiem ar invaliditāti, Liepājas Neredzīgo biedrība uzsver nepieciešamību pēc valsts un pašvaldību atbalsta darba devējiem, jo, lai gan šādi cilvēki pienākumus veic atbildīgi un labi, tomēr nereti viņiem nepieciešama speciāla vides pielāgošana.
Latvijā līdz šā gada 1. septembrim reģistrēti nepilni 60 000 bezdarbnieku, no kuriem 13,9% ir cilvēki ar īpašām vajadzībām un 40,1% - iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem. Lai gan valsts piedāvā subsidētās darbavietas, tomēr to skaits ir nepietiekams salīdzinājumā ar darba meklētāju garajām rindām.
