Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele skaidro, ka šogad vēlēšanas apzināti netiek sauktas par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bet gan vienkārši par Eiropas vēlēšanām, tādejādi uzsverot to lielo nozīmi, raugoties Eiropas nākotnē.
Par godu atlikušajām 100 dienām piektdien, 15. februārī, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā rīko pasākumus, lai sāktu atskaiti līdz vēlēšanām.
Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele stāsta, ka “visu dienu mēs viesojamies lielākajās Latvijas mediju redakcijās kopā ar Eiropas Parlamenta ģenerāldirektoru un runas vīru – Žaumi Duku Gijotu”.
“Tad ap pusdienlaiku pie mums Eiropas Parlamenta birojā Rīgā, Eiropas mājā, sapulcēsies vairāki desmiti reģionālo žurnālistu no visas Latvijas, kuriem mēs prezentēsim pētījumus, kurus mēs veicam jau ceturto gadu, kur dažādu interešu grupu pārstāvji stāsta, ko viņi sagaida no Eiropas Parlamenta. Pēcpusdienā notiks pasākums „Koka Rīga”, kopīgi ar viedokļu līderiem sāksim skaļi atskaiti līdz Eiropas vēlēšanām un daudz runāsim par Latvijas ambīcijām Eiropas Savienībā. Vakarā jau brīvāka stila pasākums – tiksimies Kaņepes Kultūras centrā un runāsim ar jauniešiem par Eiropas vērtībām,” iecerēto dinas kārtību uzskaita Rībele.
EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura EP jāievēl astoņi deputāti.
Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā (ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā). Lai piedalītos vēlēšanās, pilsonim jābūt sasniegušam 18 gadu vecumu vēlēšanu dienā un jābūt iekļautam Latvijas Vēlētāju reģistrā.
Vēlētāju reģistrs
EP vēlēšanās vēlētāju uzskaitei izmanto Vēlētāju reģistru, kuru izveido un uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Vēlētāju reģistrs tiek izmantots, lai sagatavotu iecirkņu vēlētāju sarakstus, informēja Centrālā vēlēšanu komisija.
Katrs balsstiesīgais pilsonis EP vēlēšanās sākotnēji būs iekļauts tā iecirkņa vēlētāju sarakstā, kas atbildīs viņa reģistrētajai dzīvesvietai 2019. gada 24. februārī (90 dienas pirms vēlēšanām).
Balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir ārvalstīs, tiks iekļauti kopējā vēlētāju sarakstā ārvalstīs. Lai piedalītos vēlēšanās, šiem pilsoņiem noteiktu laiku pirms vēlēšanām jāpiesakās: (1) balsot pa pastu (līdz 25. aprīlim) vai (2) balsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem (līdz 7. maijam).
No 2019. gada 16. martam līdz 7. maijam vēlētāji varēs sākotnēji piešķirto iecirkni mainīt uz jebkuru citu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs. Iecirkņa maiņu varēs pieteikt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu, vai arī klātienē – katras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.
No 2019. gada 11. marta līdz 16. martam PMLP vēlētājiem uz deklarētās dzīvesvietas adresi Latvijā izsūtīs paziņojumus par EP vēlēšanām un informāciju par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs iekļauts. Savu vēlēšanu iecirkni vēlētāji varēs noskaidrot arī e-pakalpojumā vai zvanot uz CVK uzziņu tālruni.
Balsošanas iespējas
Vēlēšanu dienā, 25. maijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00.
Balsošanas dokuments EP vēlēšanās ir gan pase, gan personas apliecība (eID). Tā kā vēlēšanās lieto vēlētāju sarakstus, tad spiedogs pasē par dalību vēlēšanās netiks likts.
EP vēlēšanās būs šādas papildu balsošanas iespējas:
1) iepriekšējā balsošana vēlēšanu iecirkņos Latvijā dažas stundas dienā:
trešdien, 22. maijā no plkst.17.00 līdz 20.00,
ceturtdien, 23. maijā no plkst.9.00 līdz 12.00,
piektdien, 24. maijā no plkst.10.00 līdz 16.00.
2) balsošana vēlētāja atrašanās vietā Latvijā. Šo iespēju var izmantot vēlētāji, kuri veselības dēļ nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī un slimojošu personu aprūpētāji. Balsošanai atrašanās vietā varēs pieteikties, sākot ar 20. maiju. Atšķirīgais no iepriekšējām vēlēšanām – vēlēšanu iecirkņu komisijām būs atļauts balsošanu vēlētāja atrašanās vietā organizēt arī iepriekšējās balsošanas dienās, ne tikai vēlēšanu dienā, kā tas bija līdz šim.
3) pasta balsošana. Pasta balsošanai var pieteikties vēlētāji, kuri vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs. Pasta balsošanai jāpiesakās no 2019. gada 16. marta līdz 13. aprīlim Latvijas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās, līdz 25. aprīlim – vēlēšanu iecirkņa komisijā balsošanai pa pastu Rīgā.
4) balsošana kādā no Latvijas vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs. Balsošanai jāreģistrējas iepriekš – no 2019. gada 16. marta līdz 7. maijam.
5) balsošana karavīriem un zemessargiem, kuri dienestu pilda starptautiskajās operācijās. Balsošana tiks nodrošinātā sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
6) balsošana ieslodzījuma vietās un īslaicīgās aizturēšanas vietās. Balsošana tiks nodrošināta sadarbībā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi.
Ja Latvijas vēlētājs pastāvīgi dzīvo kādā citā ES dalībvalstī, viņam ir tiesības tikt iekļautam šīs valsts vēlētāju sarakstā un balsot par šajā valstī pieteiktajiem kandidātu sarakstiem. Lai izmantotu šo iespēju, jāsazinās ar attiecīgās valsts par vēlēšanu rīkošanu atbildīgo iestādi.
Citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuri vēlas izmantot savas balsstiesības Latvijā, EP vēlēšanām var reģistrēties Centrālajā vēlēšanu komisijā līdz 2019. gada 25. aprīlim.
Kandidātu saraksti
Kandidātu sarakstu iesniegšana EP vēlēšanām notiks no 2019. gada 6. līdz 21. martam.
Iesniegt kandidātu sarakstu drīkst likumā noteiktā kārtībā reģistrētas partijas un partiju apvienības, kurās ir ne mazāk kā 500 biedru. Tiesības kandidēt EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā. Visiem kandidātiem vēlēšanu dienā jābūt sasniegušiem vismaz 21 gada vecumu un uz viņiem nedrīkst attiekties EP vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.
Katra partija vai partiju apvienība kandidātu sarakstā drīkst iekļaut līdz sešpadsmit kandidātiem, t.i. divreiz vairāk kandidātu nekā deputātu skaits, kāds no Latvijas ievēlams EP.
Par katru kandidātu sarakstu CVK depozīta kontā jāiemaksā drošības nauda 1400 eiro apmērā.
Vēlēšanu rezultāti
EP vēlēšanās balsu skaitīšana sāksies uzreiz pēc iecirkņu slēgšanas 25. maija vakarā, bet vēlēšanu rezultātus EP vēlēšanās atļauts publicēt tikai svētdien, 26. maijā, kad balsošana būs beigusies visās ES dalībvalstīs, arī tajās, kur vēlēšanu diena tradicionāli ir svētdiena.
