Lidmašīnu apkalpes biežāk apreibinās ārzemēs, jāuzlabo kolēģu savstarpējā uzraudzības sistēma

Skandāls ar Norvēģijas lidostā reibumā pieķerto “AirBaltic” lidmašīnas apkalpi ir pirmais oficiāli reģistrētais šāda veida incidents ar Latvijas aviācijas nozares darbiniekiem. Tomēr tas nebūt nav vienīgais. Līdz šim aviācijas nozari uzraugošās iestādes ir saņēmušas ziņas par iereibušiem pilotiem vai citiem aviācijas speciālistiem no Latvijas, taču to ir konstatējusi esošā kontroles sistēma - parasti blakus vienmēr ir kāds modrs kolēģis, kas to pamana. Tieši savstarpējās kontroles pastiprināšana un personālvadības  risku izvērtēšana ir jāveic aviosabiedrībām, lai šādus gadījumus izslēgtu un kampaņveidīga alkometru lietošana to neaizstās.

Saistībā ar aviāciju pastāv vieni no stingrākajiem regulējumiem attiecībā uz pieļaujamo alkohola līmeni asinīs. Lidmašīnu apkalpju locekļiem no pilota līdz stjuartēm atbilstoši Eiropas regulām astoņas stundas pirms reisa nedrīkst būt vairāk par 0,2 promilēm.

Latvijas aviokompānija ir pat noteikusi stingrākas normas 0,15 promiles un 12 līdz 16 stundu sauso periodu. Zemes dienestu darbiniekiem un citiem, kas nonāk saskarē ar lidlauku vai lidmašīnām ir atļautas 0,5 promiles.

Sodi ir ir bargi. Lai arī nav kriminālatbildība kā Norvēģijā, Latvijā apkalpju locekļiem pārkāpums var nozīmēt garantētu profesijas aizliegumu Eiropā, lielas soda naudas un atlaišanu. 

Par alkohola pārbaudēm rūpējas aviosabiedrības, dažviet tām pat ir aizliegts pārbaudīt savus darbiniekus, "AirBaltic" pēc bezprecedenta gadījuma ieviesīs 100 procentu kontroli. "Drošība ir svarīgākā un tādēļ mēs ieviesīsim šīs 100% pārbaudes un izlases kārtībā arī narkoloģiskās pārbaudes, paziņosim visiem telefona līniju, lai bezprecedenta gadījumi neatkārtotos," sacīja “AirBaltic” viceprezidents Jānis Vanags. 

Civilās aviācijas administrācija norāda, ka svarīgākais darba devējiem ir panākt lai lidsabiedrības personāls nopietni izturētos pret apreibinošo vielu draudiem. Tas, ka “AirBaltic” incidents notika ārvalstīs, kur bija ilgs laiks starp lidojumiem parāda, ka nav bijuši izvērtēti visi riski. Arī līdz šim zināmie incidenti notikuši ārzemēs, kur nav klāt priekšnieku un pārbaudītāju.

Pat uzmontējot alkometru uz lidmašīnas durvīm, no cilvēciskā faktora neizsargāties. "Svarīgi nesākt kampaņas, kas gan, protams, tāpat notiks, bet tieši stiprināt šo sistēmu, lai izvērtētu riskus," uzskata Civilās aviācijas administrācijas vadītājs Māris Gorodcovs.

Norvēģijā par reibušo apkalpi tika informēta policija, arī pie Latvijā apzinīgi pilsoņi var zvanīt 112, lai arī ikdienā policijai ar aviācijas personāla kontroli nav jānodarbojas. "Ja pilsonis redz, ka pilots blakus kafejnīcā dzer viņš, protams, var zvanīt policijai, lidostā ir iecirknis," Latvijas Televīzijai pastāstīja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Drīzumā Norvēģijā kļūs zināms četru aizturēto apkalpes locekļu liktenis. Kā ziņots, dažiem var draudēt pat cietumsods un visticamāk arī aviācijā viņi vairs strādāt nevarēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt