ĪSUMĀ:
- Pašvaldību savienībā gaidīja lielāku Levita iesaisti kvalitatīva novadu reformas likuma izstrādē.
- Ārstu biedrībā saka, ka bez Levita, iespējams, nebūtu panākts lielāks finansējums ārstu algām.
- Izglītības un zinātnes vidē vēlas lielāku Levita interesi par pilsonisko sabiedrību.
- Mediji Levita interesi par savām problēmām juta tikai sākumā.
- Ojārs Skudra Levita sniegumu vērtē pozitīvi, bet norāda arī uz vairākiem veicamiem darbiem.
Kā uzreiz pēc Levita ievēlēšanas par prezidentu rādīja SKDS veiktās aptaujas dati, viņu par piemērotu Valsts prezidenta amatam atzina 44% sabiedrības, kamēr priekšteci Raimondu Vējoni par tādu uzskatīja tikai 26% aptaujāto. Latviešu valodā runājošo respondentu vidū Levitu par piemērotu uzskatīja pat 80% respondentu. Pats Levits uzreiz pēc Saeimas balsojuma vairāk nekā mēnesi pirms stāšanās amatā solījās gādāt par visiem:
"Es būšu visas Latvijas tautas prezidents. Visu pārliecību, visu tautību, visu ticību, visu Latvijas pilsoņu prezidents. Gan to, kas dzīvo Latvijā, gan to, kas dzīvo plašajā pasaulē. Es būšu gan trūcīgo, gan pārtikušo cilvēku prezidents. Es būšu gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo cilvēku prezidents. Mans darbs būs veltīts tam, lai Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij."
Pirmajā uzrunā teikto Levits drīz vien apliecināja ar pirmajiem darbiem, vispirms uz tikšanos aicinot visdažādāko nozaru pārstāvjus. Amatā stāšanās dienā, 8. jūlijā, uzrunā Saeimā svinīgo un vispārīgo teikumu vidū par globālu attīstību, nacionālās identitātes stiprināšanu un piederību Rietumeiropas vērtībām bija arī tiešākas norādes likumdevējam par ilgstoši nepaveikto:
"Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados, kas velkas mums līdz un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi."
Levits uzsvēra: "Lai kopējais labums būtu ilgtspējīgs, ir nepieciešamas pārdomātas reformas nākotnes vārdā."
"Valdība ir iesākusi vairākas pamatīgas reformas: reģionālā reforma, skolu reforma, veselības reforma, arī tiesu reforma un citas. Tās tiek karsti diskutētas. Demokrātijā tas ir normāli un pareizi. Bet ir vēl virkne jomu, kur politikas formulēšana un iespējamās reformas pagaidām vēl ir tikai apzināšanās stadijā. Es te minētu uz kvalitāti vērstu izglītības un zinātnes politiku, partiju finansējuma jautājumu sakārtošanu, informatīvās telpas politiku, mediju, it sevišķi sabiedrisko mediju kvalitātes nodrošināšanu un citas," sacīja Levits.
Karstas diskusijas ap reformām gan apturēja šā gada sākumā koronavīrusa ieviestā izolēšanās kārtība. Neraugoties uz to, teritoriālās reformas likums pirms Saeimas došanās vasaras brīvlaikā tika pieņemts. Levits likumu izsludināja, gan veltot likumdevējam asus vārdus par dialoga trūkumu ar sabiedrību, pašvaldību mehānisku apvienošanu un riskiem vietējām kopienām. Tomēr prezidents ir bijis vairāk runātājs, kura teiktajam pietrūcis reāla rezultāta. Tā izriet no Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Ginta Kaminska teiktā.
"Kad Valsts prezidents uzrunāja Ministru kabinetu, būtībā deva savu redzējumu par to, kā vajadzētu strādāt turpmāk, man tas likās ļoti nopietns un labs risinājums. Bet es gaidīju turpinājumu.
Varbūt tā bija krīze, kas neļāva iesaistīties vairāk un strādāt arī šajā ziņā. Pagājušogad 6. novembrī Valsts prezidents atsaucās manam priekšlikumam un aicināja visus pašvaldību vadītājus pie sevis. Likās, ka šajā brīdī tas dialogs sākās un tam dialogam ir jāturpinās. Droši vien, ka krīze ieviesa kaut kādas savas korekcijas un aktivitātes ziņā varbūt nesekoja šāda veida turpinājums," komentēja Kaminskis.
Un spilgtākais piemērs runāšanai bez iesaistes ir tieši teritoriālās reformas likums.
Kaminskim neizpratni radīja tas, ka prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kaut arī pats to neuzskatīja par kvalitatīvu. Pēc Kaminska domām, prezidentam būtu vajadzējis iesaistīties un runāt ar pašvaldībām un likumdevēju, lai sanāktu kvalitatīvs likums.
Uz runāšanos ar nozarēm Levits ir bijis nasks. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrība ar viņu gada laikā tikusies divas reizes.
Organizācijas prezidente Ilze Aizsilniece uzskata, ka bez Levita atbalsta varbūt nebūtu izcīnīts lielāks finansējums veselības nozarei iepriekš,
kā arī cer naudas palielinājumu sagaidīt ne tikai nākamajā gadā, bet jau šogad, jo mediķi Covid-19 dēļ strādājuši vairāk.
Uz prezidenta ietekmi naudas izdalē cerējuši arī izglītības jomā strādājošie, taču gaidas bijušas lielākas par panākto. Tā vērtē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
"Tas sākums likās, ka būs daudz cerīgāks, jo bija arī tikšanās pilnvaru sākumā, arī prezidents norādīja uz arodbiedrības lomu un aicināja iedzīvotājiem būt sabiedriski aktīvākajiem. Bet tālāk gribējās aktīvāku rīcību, uz ko mēs ceram turpmākajā pilnvaru termiņa ietvarā. Proti, ar aicinājumu pildīt spēkā esošos normatīvos aktus Latvijā, un tad nākt klajā politikas veidotājiem ar jaunām iniciatīvām. Arī gribējās dzirdēt kādu vārdu vairāk par sociālā dialoga lomas stiprināšanu, īpaši Covid-19 ietvaros, kur arī daudzas citas Eiropas Savienības un OECD dalībvalstis norāda, ka ir pasliktinājies sociālais dialogs, tai skaitā Latvijā.
Jācer, ka arī turpmākajā darbībā būs vairāk šī retorika un arī aktivitātes, kas parādītu prezidenta darbībā, ka cilvēks Latvijā ir pirmajā vietā," stāstīja Vanaga.
Pedagogi sagaida arī skaidrāku prezidenta viedokli saistībā ar izglītības un zinātnes jomas reformām, kurās paši saskata varas centralizācijas centienus.
"Ja mēs redzam tos procesus un tās reformas, kas tiek virzītas izglītības un zinātnes nozarē, tomēr gribētos, lai ir skaļāks demokrātiskums, tiesiskums, aktīvāka nostāja par pilsonisku sabiedrību, sociālo partneru lielāka iesaiste un rēķināšanās," norādīja Vanaga.
Prezidentūras sākumā īpašu uzmanību Levits veltīja arī medijiem, jo īpaši izceļot sabiedrisko raidorganizāciju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – lomu. Pērnvasar mediju vidi bija nokaitējusi virkne problēmu, tajā skaitā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes šaubīgie lēmumi ar Latvijas Televīzijas vadības atlaišanu un jaunas iecelšanu, tam sekojošu padomes priekšsēdētājas Daces Ķezberes teju vai piespiedu atkāpšanos, algu problēmām medijos. Levits sāka labi, uzskata Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Arta Ģiga.
"Prezidenta kungs iesaistījās un sasauca sanāksmi, kuras galvenā doma bija tāda, ka ar steigu ir jāpieņem sabiedrisko mediju likumprojekts. Un tajā brīdī bija plāns, ka tas notiks līdz 2019. gada beigām. Bet tas nav noticis, un tas nav noticis arī vēl šobrīd," sacīja Ģiga. Viņa norādīja, ka medijiem ir bijis sarežģīts gads, bet paši arī ir tikuši ar visu galā. Prezidenta intereses turpināšanos mediju pārstāvji neesot izjutuši.
Savu pirmo darba gadu analizējis arī pats Levits ar savu komandu, un izvērsts vērtējums ar pieticīgo apzīmējumu "kopsavilkums" ir izlasāms Valsts prezidenta interneta lappusē. Tur Levits detalizēti skaidro, kā izdevies strādāt ar trim viņa uzrunā piesauktajiem virzieniem: solidaritāti, piederību un modernu, ilgtspējīgu valsti. Politologs Ojārs Skudra vērtē, ka ar sava darba pašanalīzi Levits atšķiras no priekšgājējiem. Pirmo prezidentūras gadu Skudra vērtē pozitīvi, bet:
"Kas attiecas uz Latvijas valsti un nāciju, es teiktu, ka to problēmu var vairot arī Covid-19 pandēmijas krīze.
Šo problēmu saistībā ar demokrātiju un valsts nāciju nav kļuvis mazāk. To risināšanu joprojām atlikt nedrīkst, un tās noteikti ir jārisina."
Turklāt savā darba atskaitē Levits nepiemin pēdējā laikā aktuālos populisma draudus, kas mūs var skart jau Rīgas domes vēlēšanās šogad un pārējo pašvaldību vēlēšanās nākamgad.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka labējais un kreisais populisms ir nopietns drauds demokrātijas stabilitātei arī vecajās demokrātijās. Šajā sakarībā tiek runāts par demokrātiju dekonsolidācijas procesu jeb vājināšanos. Un jaunajās tā dēvētajās demokrātijās - mēs saistībā ar Eiropu un sevi varam runāt par postkomunistiskajām jeb postpadomju demokrātijām -, protams, ir draudi slīdēt vairāk neliberālas demokrātijas virzienā, par kuru tiek diskutēts un [par ko] arī ievadītas zināmas procedūras Eiropas Savienībā saistībā ar Ungāriju un Poliju."
Levits, kurš solīja būt visas tautas prezidents, nav bijis arī pārāk nasks uz notiesāto apžēlošanu. Pirmajā gadā viņš apmierinājis četrus apžēlošanas lūgumus, kamēr viņa priekštecis Raimonds Vējonis sodu mīkstināja sešiem cilvēkiem gadā, bet Andris Bērziņš apžēloja pat 20 notiesātos ik gadu. Tiesa, Levits arī saņēmis būtiski mazāk apžēlošanas lūgumu.
