„Pagaidu aizliegums dod tiesības policijai izņemt tās no aprites. Vulgāri runājot, atņemt tirgotājiem viņu preci, atņemt iespēju pelnīt. Un, ja viņam tiek atņemta prece un viņam nav, uz kā pelnīt, cerams, viņš vismaz mainīs savu nodarbošanos," skaidro Iekšlietu ministrijas nozares politikas departamenta pārstāvis Jānis Bekmanis.
Pēc Bekmaņa stāstītā, vispārējā kārtība ir šāda - ja policija saņem iedzīvotāja zvanu vai citā veidā iegūst ziņas par iespējamu narkotiku tirgošanu, tā sāk kriminālprocesu un dodas uz tirgošanas vietu. Vielas izņem un nosūta ekspertīzei.
„Atšķirība iestājas tieši šajā ekspertīzes brīdī. Ja iepriekš ekspertīze konstatēja, ka tas, ko jūs izņēmāt, nav aizliegts, policijai jāizbeidz process un viela jādod atpakaļ. Bet tagad, ja ekspertīze konstatēs, ka aizliegtais nav kriminalizēts, bet Slimību profilakses un kontroles centrs par to ir pieņēmis pagaidu aizliegumu, kriminālprocess tiek izbeigts, pie atbildības neviens netiek saukts, bet arī preci atpakaļ neviens neatdod. Tā turpina glabāties 12 mēnešus, kamēr veselības instances lemj un gatavo nepieciešamos projektus par vielu kriminalizēšanu," stāsta Bekmanis.
Par šiem grozījumiem gandarīts Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Edijs Ceipe: „Līdz šim Muitas dienestam, atrodot šādas kaitīgas vielas, pat, iespējams, saprotot, ar ko šo vielu ievešana draud, nebija likumīga pamata šīs vielas izņemt un aizturēt, respektīvi, neizlaist no muitas procedūru viedokļa."
Kā piebilst Ceipe, saņemot ekspertīzes slēdzienu, ka šīs vielas nav iekļautas narkotisko vielu sarakstā, muitas darbiniekiem gandrīz ar atvainošanos nācās atdot tās preču saņēmējam. Ceipe arī uzsver, ka viens no būtiskiem indikatoriem šo vielu kaitīgumam ir kāda neatkarīga ekspertīze: „Tas nozīmē, ka suņi, kuri ir apmācīti narkotiku, kuras ir iekļautas narkotisko vielu sarakstā, meklēšanā, identificē ar savu uzvedību, ar savu rīcību arī šīs vielas, par kurām pašreiz runājam. Tas vien jau nozīmē, ka dzīvnieks saprot šo vielu kaitīgumu un reaģē uz to kā uz kaitīgu vielu, ziņojot - esiet modri, tiek sūtīta bīstama viela."
Policija sola turpināt aktīvi cīnīties ar tā saukto "legālo narkotiku" tirgotavām, taču, kā tieši to darīs, neatklāj, lai tādā veidā nepalīdzētu tirgotājiem. „Uz šo brīdi Latvijā ir 69 šādas tirdzniecības vietas, daļa no tām ir neaktīvas, daļa atsāk savu darbību tikai uz noteiktu laiku," saka Valsts policijas Galvenās kriminālpārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Viņš arī norāda, ka Latvijā ir daudz izplatītas šo jauno psihoaktīvo vielu tirgotavas. Pirmo vietu narkotisko vielu apritē ieņem marihuāna, otro vietu - sintētiskie stimulatori amfetamīns, metamfetamīns, un trešo vietu - šīs jaunās psihoaktīvās vielas.
Policija novērojusi, ka tā sauktās "legālās narkotikas" īpaši populāras ir tieši jauniešu vidū, savukārt to tirgotāji cenšas savus kioskus pietuvināt mācību iestādēm.
