Medija arodbiedrība ar tādu attieksmi nav mierā, tādēļ nākamnedēļ lems par tālākajiem soļiem. Par iepriekš solītajiem protestiem gan arvien tiek runāts vien pieļāvuma formā.
Februāra vidū Latvijas Radio arodbiedrība sagatavoja vēstuli, kurā saistībā ar ilgstoši nerisināto darbinieku algu jautājumu tika izvirzītas divas prasības - budžeta dotācijas Latvijas Radio darbinieku atalgojumam vēl līdz šā gada beigām palielināt par 10%, vismaz tikpat lielu kāpumu ieplānojot arī nākamā gada budžetā. Vēstule nosūtīta Saeimas komisijām, ministrijām, valdībai un arī nozares uzraugam. Pāris nedēļu tā ceļojusi no vienas institūcijas uz citu, līdz beidzot par medijiem atbildīgā Kultūras ministrija sniegusi atbildi.
"Lielā mērā tā ir atrakstīšanās," saka Latvijas Radio arodbiedrības vadītāja Mudīte Paegle. "Vēstules galvenā doma ir, ka mēs [Latvijas Radio] neesam valsts budžeta iestāde, bet tas ir valdes jautājums, no kurienes sagrabināt naudu atalgojumam.
Tajā pašā laikā mēs taču zinām, ka Latvijas Radio pamatbudžets tiek plānots valsts budžetā. Tātad tas nav tā, ka mēs paši kaut ko nopelnām un dzīvojam, kā mākam. Tas ir valsts jautājums, kā tiek atalgots Latvijas Radio, kam ir arī drošības funkcija," vērtē Paegle, Kultūras ministrijas vēstuli raksturojot kā formālu.
Par drošību un sabiedrisko mediju lomu valsts demokrātijas nodrošināšanā vēstulē runā arī kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība). Taču ministre atgādina, ka Latvijas Radio naudu saņem sabiedriskā pasūtījuma izpildei, bet par to savukārt atbildīga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Uz budžeta kāpumu sabiedriskajam pasūtījumam savukārt varot cerēt tikai nākamajos gados.
Uz to norāda arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība): "Šobrīd mēs varam runāt tikai par 2018. un tālāko gadu budžetiem, jo 2017. gada budžets kāds ir, tāds ir – grozījumi tajā nav paredzēti."
Saeimas komisija tieši reaģēt uz Latvijas Radio arodbiedrības vēstuli nevarot, jo šādos gadījumos jāievēro noteikta kārtība – medija valdei jāvēršas NEPLP, kas savukārt vēršas pie Ministru kabineta, bet valdība tālāk budžetu iesniedz apstiprināšanai Saeimā. Komisijas vadītājs gan norāda, ka arī nākamā gada budžeta palielinājumu deputāti vērtēs kontekstā ar virkni citu vajadzību, kam arī jāmeklē papildu nauda.
Kā reaģēt uz formālo atbildes vēstuli, Latvijas Radio arodbiedrība spriedīs nākamajā nedēļā, saka tās vadītāja Paegle: "Es vienmēr esmu teikusi, ka likums paredz arī protesta akcijas. Tāda iespēja pastāv, bet par to vēl lemsim."
Jau ziņots, ka NEPLP 16. marta sēdē uzdevusi Latvijas Radio valdes loceklei Sigitai Roķei līdz 2. maijam izstrādāt organizācijas struktūras modeli un sagatavot medija attīstības redzējumu. Savukārt līdz 2. jūnijam Roķei jāveic funkciju audits, lai saprastu, kur un cik efektīvi radio naudu tērē.
