Panorāma

"Kindercatering" pārceļ virtuvi

Panorāma

Reformas un attīstība Ukrainā

NATO kaujas grupas uzņemšanai vēl jāsagatavojas

Latvijai vēl jāsagatavojas NATO kaujas grupas uzņemšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai Latvijā nākamgad varētu izvietot Kanādas vadīto NATO daudznacionālā bataljona lieluma kaujas grupu, mūsu valstij vēl jāveic vairāki priekšdarbi, jo tik daudz karavīru tik ilgi mūsu valstī nav uzturējušies. To atzina Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. 

Graube ceturtdien tikās ar savu Kanādas kolēģi Džonatanu Vānsu, kurš ieradies Latvijā, lai pārrunātu šos plānus un bataljona veidošanu.

Apstiprinājums tam, ka Latvijā tiks izvietota viena no četrām kaujas grupām alianses austrumos un to vadību uzņemsies Kanāda tika izziņots 8.jūlijā NATO samitā Varšavā, un drīz pēc tam - septembra sākumā Latvijā notika darba vizīte, kuras laikā vairāk nekā 150 eksperti no Kanādas, Spānijas, Slovēnijas, Itālijas un Polijas bruņotajiem spēkiem pārrunāja izvietošanas jautājumus.

Visdrīzāk tieši šo valstu karavīri arī ietilps kaujas grupā, taču oficiāli to neapstiprina. Kanādas bruņoto spēku komandieris sacīja, ka sarunas par to turpinās, tāpat kā par katras valsts iesaistes apmēru.

“Kanāda nodrošinās 455 karavīrus kaujas grupai. Citas valstis pašas var nolemt, cik tās sūtīs. Tas nav kāds procentuāls sadalījums. Tas būs balstīs uz kapacitāti un šo valstu vēlmēm. Nav noteiktas formulas,” sacīja Vānss.

Taču Kanādas puse lēš, ka kopumā tas varētu būt aptuveni 1000 karavīru. Latvijai gan tas nozīmēs vajadzību palielināt kapacitāti. NBS komandieris atzina, ka tas licis pārskatīt plānus, tostarp arī kazarmu būvniecību. Divas ir pabeigtas, un šobrīd esot iesākta trešā.

“Es esmu drošs, vismaz būvnieki tā sola, pabeigt vēl divas kazarmas līdz nākamā gada rudenim. Runa vairs nav par politisko vēlmi vai finansējumu. Mēs pārdalīsim mūsu budžetu par labu šiem plāniem,” norādīja Graube.

Kanādas bruņoto spēku komandieris pēc redzētā Latvijā atzina, ka ir apmierināts ar šeit notiekošo un tas saskanot ar Kanādas plāniem. Abu valstu komandieri turklāt uzsvēra, šā brīža sarežģītajā drošības situācijā šāda NATO spēku klātbūtne ir vislabākais apliecinājums valstu vienotībai. 

“Šeit nav vienības ieradušās, lai veiktu, kā varētu domāt, kādas militāras operācijas. Nē, tas ir atturēšanas spēks. Tas ir NATO valstu apliecinājums vienotībai un apliecinājums tam, ka NATO valstis ir gatavs sūtīt savus karavīrus, kur nepieciešams,” atgādināja Graube.  

Par kaujas grupu izvietošanas detaļām tiks diskutēts arī piektdien Horvātijā, kur notiks NATO Militārās komitejas sanāksme.  

Jau vēstīts, ka NATO dalībvalstu līderi alianses samitā jūlijā vienojās par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā - Polijā un Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas. Četrās valstīs tiks izvietoti kaujas grupas: ASV vadīs bataljonu Polijā, Lielbritānija - Igaunijā, Vācija - Lietuvā un Kanāda – Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti