Kas ir Latvijas tirgus bez kūpinātas gaļas?” tā nupat samilzušo skandālu par gaļas kūpinājumu benzopirēna līmeņa normām vērtē Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.
Mājražotāji un Saeimas deputāti, cerībā recepti pasargāt, rosināja to arī iekļaut Eiropas nacionālo produktu reģistrā. Taču veselīgas pārtikas normas attiecas arī uz šīm receptēm. „(..) ir jāatbilst visām pārtikas drošuma un nekaitīguma pazīmēm. ES likumdošana tika izveidota 1992.gadā, kad patērētāji arvien vairāk vēlējās iegādāties augstvērtīgu vietējo produkciju (..),” saka Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta pārstāvis Juris Zinārs.
ES garantēto tradicionālo īpatnību sarakstā kopumā ir jau 59 dalībvalstu produkti. To vidū ir piemēram, Mocarellas siers, Neapoles pica vai lietuviešu skilandis jeb pildīts kūpināts cūkas kuņģis ar kapātu gaļu.
No Latvijas reģistrā atrodams sklandrausis un salinātā rudzu rupjmaize. Sklandrausim reģistrēšanas un izvērtēšanas procedūra kopumā ilga 31 mēnesi. Alsungas sklandraušu cepēja Ruta Sokolovska atzīst, ka darba ikdiena tādēļ nav mainījusies, taču statuss noteikti bija nepieciešams.
Tāpat līdzīgu statusu, bet saistītu tieši ar ģeogrāfisko izcelsmi, varētu iegūt Carnikavas nēģu un lielo pelēko zirņu recepte. Šāds statuss jau ir, piemēram, Parmas sieram. Zinārs gan norāda, ka Latvija diezgan kūtri izmanto iespēju pievienoties šiem Eiropas produktu sarakstiem salīdzinājumā ar citām valstīm. „Francijā, Itālijā un Spānijā šādu produktu ir visvairāk – vairāk nekā puse šādu produktu vēsturisku un klimatisku apstākļu dēļ (..) Ziemeļu valstīs šādu produktu ir ievērojami mazāk,” uzsver Zinārs.
Pagaidām neviens produkts Eiropas tradicionālo īpatnību vai ģeogrāfiskās izcelsmes sarakstā nav iekļauts no Igaunijas un Maltas.
