„Mēs šobrīd iegādājāmies makaronus, pelēkos zirņus, saldumiņu kādu, maizīti, jo mēs nezinām, kā pietrūkst šiem cilvēkiem,” tā pirms gada Viļakā stāstīja jaunietes, iznākot no veikala un iegādātos produktus ievietojot turpat pie veikala izvietotajā ledusskapī.
Nu ledusskapis Viļakas centrā atrodas jau teju gadu, bet produktu apmaiņa nav aktīva, atzina tā idejas autore Santa Šmite.
„Varētu šķist, ka varbūt tas ledusskapis nav tik aktīvs, kā gribētos. Bet tai pašā laikā parādās periodiski pārtika. Un, cik ātri tā parādās, tik ātri arī pazūd,” pastāstīja Šmite.
Ledusskapī biežāk produkti tiek ievietoti ziemā un rudenī. Konkrēta cilvēka, kas uzraudzītu kārtību ledusskapī un to, vai produktiem nav beidzies derīguma termiņš, gan nav.
„Mēs visi pieskatām, kas tur ir. Un arī es pati, kad eju garām, vienmēr apskatos, iemetu aci, jo tas atrodas turpat pie celiņa, līdz ar to ļoti labi var redzēt, pat neejot tieši blakus. Un, kā jau minēju, tiklīdz tur ir pārtika, tās ļoti ātri arī nav. Tāpēc par tiem termiņiem var neuztraukties, jo cik ir bijis, tik ātri ir pazudis, un dažkārt cilvēki pat nav paspējuši pamanīt, ka kaut kas ir ielikts,” pastāstīja Šmite.
Ledusskapis ir kā sava veida atgādinājums sabiedrībai padomāt, ka ir iespējams dalīties ar citiem. „Varbūt kādam liekas, ka ledusskapis ir kaut kāda muļķība, nevajadzīga padarīšana. Bet varbūt kādam citam tas liks aizdomāties, ka man viss ir, un varbūt lieku reizi, kad es metīšu to ēdienu miskastē vai lietas, kuras man nevajag, es varu padalīties, varbūt kādam tās vajag,” sacīja Šmite.
Šobrīd ledusskapis netraucē, tāpēc to nav plānots ņemt nost, – lai gan neliela, tomēr aktivitāte tur ir.
Citādāka situācija ir Ludzā, kur pārtikas apmaiņas punkts atrodas Latvijas Sarkanā Krusta Ludzas nodaļas telpās. Tur pārtikas apmaiņas ideja neguva atsaucību.
„Jā, sākumā aktivitāte bija ļoti liela. Nesa darbinieki no pašvaldības iestādēm. Tad aktivitāte pamazām saruka un izzuda pavisam, jo cilvēki nāca vieni un tie paši pakaļ pēc pārtikas, un tagad nekas nenotiek. Ir jāpadomā, vai tas ir vajadzīgs,” sacīja Latvijas Sarkanā Krusta Latgales komitejas izpilddirektore Gunta Stepiņa.
Pašlaik Latvijā ir reģistrētas sešas pārtikas apmaiņas vietas jeb pārtikas apmaiņas skapji. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzrauga arī šāda veida pārtikas apmaiņas vietas, tāpēc, pirms uzsākt darbību, tā ir jāreģistrē.
„To gribētu ļoti uzsvērt, jo atsevišķi uzņēmēji varbūt kavējas ar šo reģistrāciju, reģistrācija dienestā ir bez maksas,” norādīja PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.
Dienestā arī uzsver, ka ir jābūt atbildīgajai personai par pārtikas skapi. „Šīm personām būtu regulāri jāuzrauga šīs pārtikas apmaiņas vietas – skapji, ledusskapji – saistībā ar to, kādi pārtikas produkti ir ievietoti, vai ir ievēroti pārtikas produktu derīguma termiņi, vai ir ievērota uzglabāšanas temperatūra. Protams, jānodrošina, lai skapju vietas tiktu uzturētas tīras un labā kārtībā,” pastāstīja PVD pārstāve.
Produktiem, kurus liek pārtikas skapī, jābūt ar derīgu lietošanas termiņu.
Tāpat svarīgi, lai produkti būtu oriģinālos iepakojumos, un tie nedrīkst būt atvērti.
PVD ir konstatējis arī neatbilstības gan ar pārtikas uzturēšanu, gan ar pārtikas produktiem, kas ievietoti skapī; pērn par pārtikas apmaiņas vietu dienestā ir saņemta viena sūdzība.
