Iekšlietu ministre Marija Golubeva (''Attīstībi/Par!'') pagājušajā sestdienā mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņoja, ka Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi plānu gadījumam, ja no Ukrainas Latvijā ierastos liels cilvēku skaits. Ministrijām pirmdien līdz dienas beigām jāiesniedz komentāri šim plānam.
Iekšlietu ministres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Linda Curika aģentūrai LETA skaidroja, ka IeM negatavojot vienu lielu izmitināšanas vietu, bet gan lūkojas uz vairākām vietām un sadarbību ar privāto sektoru. "Svarīgi, lai cilvēkiem, kuriem nav radu vai iespējas uzreiz atrast mitekli Latvijā, būtu kur palikt tūlīt pēc ierašanās," norādīja Curika.
Uzņemšanas fāzē tiek paredzēta uzņemšanas centru izveide netālu no robežas, kur nogādāt vai novirzīt personas bez dokumentiem, personas bez iespējas nodrošināt sev dzīvesvietu Latvijā un Latvijas robežu tam neparedzētās vietās šķērsojušās personas.
Ministrija patlaban nevarot prognozēt precīzu potenciālo iebraucēju skaitu.
Ministres Golubevas nedēļas nogalē Latvijas Radio paustais, ka līdz 10 000 cilvēku Latvijai būtu skaidrs, kur un kā izmitināt, nav ne prognoze, ne mērķis, skaidroja Curika.
Patlaban plānu izskatot citas ministrijas. Ļoti nozīmīgs patlaban ir atbalsts un sadarbība no Ekonomikas un Finanšu ministrijas puses, lai varētu veikt korektus aprēķinus šiem pasākumiem, un tad IeM varēšot plašāk komentēt citus plāna aspektus. Aptuvenās izmaksas centriem un citiem iespējamajiem izdevumiem patlaban vēl nav zināmas.
Plāna izpildi nodrošinās atbildīgās ministrijas, to padotībā esošās iestādes, pašvaldības, komersanti, kā arī atbalsta sniegšanā paredzēts iesaistīt nevalstiskās un citas organizācijas.
Plāns būs jāapstiprina valdībā un pēcāk arī Saeimā. Patlaban nav zināms, kad IeM plānu virzīs uz valdību. Tas būs atkarīgs no citām ministrijām, jo īpaši Finanšu un Ekonomikas ministrijām.
Gatavojas arī kaimiņos
Par bēgļu uzņemšanu runā arī Lietuvā. Mūsu kaimiņvalsts iekšlietu ministre Agne Bilotaite šodien sacīja, ka, pieaugot militārā konflikta draudiem Ukrainā, Lietuva gatavojas visiem iespējamajiem scenārijiem un arī kara bēgļu uzņemšanai.
Reģiona drošības situācijai veltītā apspriedē prezidenta Gitana Nausēdas birojā runāts par to, ka Lietuva gatavojas iespējamajam bēgļu pieplūdumam no Ukrainas. Bilotaite uzsvērusi, ka šī situācija atšķirtos no Baltkrievijas režīma organizētās Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu migrantu straumes, jo migrācija no Ukrainas būtu prognozējamāka, turklāt ukraiņi Lietuvā varētu drīzāk uzsākt patstāvīgu dzīvi.
Tikmēr Igaunijas valdība atzinusi, ka tiešu militāru draudu Igaunijai nav, tomēr eskalācija skars visu Eiropu, tai skaitā Igauniju, tāpēc jārēķinās ar kara blaknēm kiberdrošības, enerģētikas, ekonomikas un iekšējās drošības jomā, kā arī ar iespējamo kara bēgļu pieplūdumu.
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
