Pagājušajā gadā Satiksmes ministrija valdību iepazīstināja ar Valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiju 2020.–2040. gadam, un jau šobrīd norisinās praktiski darbi šīs stratēģijas īstenošanā – top Ķekavas apvedceļš, kā arī norit darbs pie Rīgas apvedceļa pārplānošanas par modernu ātrgaitas šoseju ar duālās izmantošanas tiltu pār Daugavu Salaspilī.
Līdz ar to nākamais solis ir vidēja termiņa programma reģionālo autoceļu sakārtošanai. Arī šajā stratēģijā iekļautie darbi jau pašlaik daudzviet redzami dzīvē, piemēram, norit reģionālā autoceļa P4 Rīga–Ērgļi posma līdz Ropažu pagriezienam atjaunošana, kā arī būvdarbi uz ceļa P105 Butnāri–Saldus–Ezere gandrīz 19 kilometru garumā, P37 Pļaviņas–Madona–Gulbene 17 kilometru garumā un daudzviet citur.
Informatīvais ziņojums “Par valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.–2023. gadam izpildi, valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības stratēģiju līdz 2027. gadam, kā arī valsts autoceļu tīkla izvērtējumu" noteic skaidrus kritērijus lēmumu pieņemšanā par valsts reģionālo autoceļu attīstību, lai investīcijas un iecerētie darbi būtu paredzami vairāku gadu termiņā un autoceļu infrastruktūras būvniecība noritētu pārdomāti.
Gan aizvadītās divas būvdarbu sezonas, gan arī šī sezona ir finansiāli dāsnākās daudzu pēdējo gadu laikā, tieši pateicoties mērķtiecīgai līdzekļu ieguldīšanai valsts autoceļos, norādīja Satiksmes ministrijā (SM).
Lai realizētu valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības stratēģiju līdz 2027. gadam, būs nepieciešams 563 miljonu eiro papildu finansējums.
Ziņojumā akcentēts, ka aizvadītajā periodā izdevies paveikt visus plānošanas dokumentos paredzētos ceļu būvniecības darbus, kopumā atjaunojot 2200 km reģionālo un 1543 km vietējo valsts autoceļu. Līdz ar to izdevies panākt, ka 88% no valsts galvenajiem autoceļiem ir ļoti labā, labā vai apmierinošā stāvoklī, savukārt no reģionālajiem autoceļiem ar melno segumu 74% ir labā, ļoti labā vai apmierinošā stāvoklī.
Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam paredz, ka būvdarbi veicami uz valsts reģionālajiem autoceļiem apmēram 1360 km kopgarumā, tajā skaitā paredzot 183 km grants autoceļu posmu asfaltēšanu.
Plānojot primāri atjaunojamos reģionālo ceļu posmus, tiks ņemta vērā satiksmes intensitāte, konkrētā ceļa loma pārrobežu savienojumu nodrošināšanā, bet visbūtiskāk – vai šie ceļu posmi savieno valstspilsētas vai novadu administratīvos centrus savā starpā.
Attiecībā uz vietējiem autoceļiem ziņojumā noteiktais mērķis ir līdz 2027. gadam no katras apdzīvotas vietas, kur atrodas pagasta pārvalde, nodrošināt iespēju nokļūt uz novada centru pa autoceļu ar melno segumu, kas ir labā stāvoklī. Kopumā plānots veikt būvniecību 1674 km garumā. Tajā skaitā 168 km reģionālo autoceļu.
Tāpat arī iekļauta iniciatīva par pašvaldībām pārņemt atsevišķus valsts vietējos ceļus, pretī saņemot dotāciju 1560 eiro apmērā par vienu kilometru. Par šo jautājumu SM jau komunicē ar pašvaldībām un vairākas no tām jau ir pieņēmušas attiecīgus lēmumus.
Plānu SM pagājušajā gadā apsprieda ar visu reģionu plānošanas padomēm un to 2021. gada 8. decembrī apstiprināja Autoceļu padome.
