Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā aizturēja krabju zvejas kuģi „Senators” par norvēģu ieskatā nelikumīgu sniega krabju zveju Svalbāras arhipelāgā. Latvija savukārt uzskata, ka viss noticis saskaņā ar likumu, un savu pozīciju pamato ar pērn panākto starptautisko vienošanos.
Tuvākajā laikā uz Saeimas Ārlietu komisijas sēdi varētu aicināt arī Norvēģijas vēstnieku Latvijā Steinaru Ēgilu Hāgenu, pastāstīja Kalniņš.
“Mēs uzskatām, ka tagad valdība un mūsu pārstāvji dara visu iespējamo kopīgi ar Eiropas Savienību, lai šo problēmu atrisināt. Bet mums ir iespēja arī kā Ārlietu komisijai uzaicināt norvēģu vēstnieku, lai viņu uzklausītu un arī doto signālu norvēģu valdībai, ka mēs visi esam ieinteresēti un visi gribam šo lietu atrisināt,” sacīja Kalniņš.
“Protams, es varu piekrist Ārlietu ministrijai, ka labākais risinājums būtu to diplomātiski atrisināt, un šeit mums ir jācer uz ES, Eiropas Komisijas atbalstu, jo te nav tikai Latvija, te ir vairākas valstis, kas ir iesaistītas šajā lietā,” norādīja Kalniņš.
Viņš arī sacīja, ka tiesvedība varētu ievilkties, un diemžēl tas nozīmētu, ka problēma netiks atrisināta ātri, tāpēc “vēlams būtu diplomātiski atrisināt, pirms jānonāk pie tiesas”.
Zemkopības ministrija ceturtdien deputātus informēja, ka situācija ar arestēto kuģi nav mainījusies - tas ir arestēts kopš 16.janvāra un tam ir uzlikta soda nauda, kuru īpašnieki atsakās maksāt. Latvija Norvēģijai ir nosūtījusi divas notas ar lūgumu kuģi atbrīvot, jo tas Svalbāras ūdeņos zvejojis saskaņā ar 1920.gada Parīzes līgumu un decembrī pieņemtu Eiropas Savienības (ES) regulu. Tāpat Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) nosūtījis vēstuli ES zvejniecības komisāram ar aicinājumu iesaistīties. Patlaban tiek gatavota Eiropas Komisijas nota, un Latvija cer, ka arī tajā tiks iekļauta prasība kuģi nekavējoties atbrīvot.
ĀM informēja, ka arestētā kuģa jautājumu trešdien telefonsarunā pārrunājuši abu valstu ārlietu ministri. Par situāciju ir informēta arī Eiropas Ārējās darbības dienesta vadība.
Eiropas Komisija ir aicināta veidot kompensācijas mehānismu kuģiem, kas šīs situācijas dēļ stāv dīkstāvē, ik dienu ciešot vairāku tūkstošu eiro zaudējumus, deputātiem sacīja Zemkopības ministrijas pārstāvji. Kā vienu no problēmām, kas apgrūtina ātru risinājuma rašanu Eiropas līmenī, ministrija minēja faktu, ka Eiropas Savienības valstīm šajā zvejas reģionā ir atšķirīgas intereses.
Tikmēr pēc Eiropas Savienības krabju zvejas asociācijas vadītāja Didža Šmita teiktā, milzīgus finanšu zaudējumus cieš Latvijas uzņēmumi, kas nodarbojās ar sniega krabju zveju Svalbāras ūdeņos. 11 kuģu dīkstāves dēļ zaudējumi sasniedz vienu miljonu eiro mēnesī, teica Šmits.
Šmits informēja, ka kuģa apkalpei nekādi ierobežojumi nav uzlikti, tā atrodas ostā un nakšņo uz kuģa. Gadījumā, ja situācijas risināšana ievilksies, apkalpe varētu atgriezties mājās.
Konflikts radies, jo Norvēģijai ir cita interpretācija par to, kā tiek atļauta sniega krabju zveja šajā reģionā. Tā uzskata, ka tikai pati Norvēģija ir tiesīga izsniegt zvejas atļaujas, savu interpretāciju balstot ANO Jūras tiesību konvencijā. Latvijas kuģis Svalbārā zvejoja ar Latvijas atļauju, kas izsniegta, balstoties uz ES regulu. Tā noteic, ka 11 Latvijas kuģiem ir tiesības zvejot Svalbārā. “Senators” ir pirmais ES kuģis, kas pēc regulas pieņemšanas devies sniega krabju zvejā uz šo teritoriju.
