Latvijā tiks uzsākta studējošo un absolventu reģistra ieviešana. Pirmoreiz augstskolas datus reģistram sniegs līdz šā gada 31. decembrim, informē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kuras sagatavotos noteikumus reģistra ieviešanai otrdien, 5. septembrī, atbalstīja valdība.
"Studējošo un absolventu reģistrs topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles sniegs papildu informāciju, lai mērķtiecīgi novērtētu, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā, gan to, kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas," uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").
No 2018. gada janvāra sāksies datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūtu jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID. Šī informācija tiks iesniegta VID elektroniski, samazinot administratīvo slogu augstskolām un vecākiem.
Informāciju par studējošiem izmantos arī pašvaldības, kas paredz nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm par apgādājamiem studējošajiem.
Reģistrs ļaus izveidot arī absolventu darba gaitu monitoringu. Tas sniegs topošiem studentiem informāciju par absolventu nodarbinātības līmeni, nodarbinātības jomu un vidējo atalgojumu pēc noteikto studiju programmu un augstskolu absolvēšanas.
Šāda apkopotā informācija būs publiski pieejama un palīdzēs topošajiem studentiem izdarīt izvēli attiecībā uz studijām.
Pirmoreiz informācija tiks apkopota par 2017. gada absolventiem, apstrādājot datus par nodarbinātību uz 2018. gada beigām, proti, sākot ar gadu pēc studiju absolvēšanas. Informācija būs publiski pieejama, sākot ar 2019. gada beigām un turpmāk 10 gadus par katru absolventu grupu. Lai iegūtu šo informāciju, tiks izmantotas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), VID un Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāzes.
Ministrija sniegs CSP personificētu informāciju par studējošiem un absolventiem, apkopotu pēc studiju programmām, virzieniem un augstskolām par absolventu nodarbinātības un bezdarba līmeni; absolventu nodarbinātību pēc tautsaimniecības nozarēm un absolventu grupas vidējo darba samaksu.
Datu apstrādei izmantos CSP datu apstrādes risinājumus, kas ļaus noteikt tai skaitā emigrējušo absolventu īpatsvaru. Informācija par ienākumiem, nodarbinātību un emigrējušo absolventu skaitu būs pieejama apkopotā nepersonificētā veidā pēc studiju programmām, studiju virzieniem un augstskolām un pieejama sabiedrībai, tai skaitā topošiem studentiem.
Informācija kalpos arī studiju kvalitātes monitoringam – tā ļaus identificēt programmas, attiecībā uz kurām ir “trauksmes signāli” par absolventu nodarbinātību, atbirumu vai kādiem citiem parametriem, un šī informācija tiks ņemta vērā akreditācijā.
