Latvijā cer uz Trampa izteikumu nenopietnību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

ASV republikāņu partijas nominētā valsts prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa izteikumi par iespēju izvērtēt, vai Baltijas valstis būs pelnījušas aizsardzību pret Krieviju, nevis to automātiski garantēt atbilstoši NATO piektajam pantam, ir radījušas vilšanos un bažas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiķiem un starptautisko attiecību ekspertiem. 

Atliek cerēt, ka šī ir tikai priekšvēlēšanu retorika, un, ja patiešām Tramps nākamgad nonāks Baltajā namā, viņš respektēs priekšteču uzņemtās saistības.  

Pret Trampa izteikumiem Baltijas valstu vadītāji reaģē dažādi. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņojusi, ka Lietuva uzticas ASV neatkarīgi no tā, kas ir tās prezidents.   

“Amerika ir vienmēr aizstāvējusi valstis, kurām uzbrukts, un turpinās to darīt.   Lietuva dara visu iespējamo, kopā ar pārējām Baltijas valstīm. Mēs modernizējam armiju, mēs atjaunojām obligāto dienestu un 2018. gadā mēs sasniegsim 2% no IKP aizsardzības izdevumiem. Tāpēc es nedomāju, ka ir vērts interpretēt Trampa kunga izteikumus. Mēs zinām, ka Amerika būs mūsu vissvarīgākais partneris,” pauda Lietuvas prezidente.

Tikmēr Igaunijas prezidents Tomas Hendriks Ilvess sociālos tīklos palepojies, ka Igaunija ir starp retajām NATO dalībvalstīm, kas aizsardzībai velta 2% IKP. Tramps gan ir izteicies, ka gribētu, lai NATO biedri Eiropā, tostarp baltieši, sametas un kompensē ASV tās militārā budžeta daļu, kas tiekot izlietota šo valstu aizsardzībai. Tādā gadījumā nepietiktu arī ar 2% no katra.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pauž, ka pagaidām ir runa tikai par priekšvēlēšanu kaislībām.

“Politiķu izteikumi priekšvēlēšanu laikā jāvērtē ļoti uzmanīgi. Ikvienā gadījumā Latvija sadarbosies ar ievēlēto ASV prezidentu, jo ASV ir nozīmīgs Baltijas valstu drošības garants,” norādīja Vējonis.

Līdz šim ASV ir rūpējušās par baltiešu drošību un jācer, ka viens prezidents visa valsts kursu nemainīs

“Visas valstis vienbalsīgi bija par to, ka jāpalielina NATO klātbūtne Baltijā, un šādu lēmumu atbalstīja arī ASV puse un šobrīd uzsākts darbs pie tā īstenošanas,” sacīja Vējonis.

Vienlaikus Latvija apzinās, ka ir jāpalielina izdevumi aizsardzībai un grasās sasniegt 2% līmeni jau aiznākamgad. Tikmēr starptautisko attiecību kārtotājiem un apskatniekiem ir atšķirīgi viedokļi, kā vērtēt Trampa izteikumus. 

 Politologs Kārlis Daukšts to uzskata par  priekšvēlēšanu retoriku. 

 

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš norāda, ka Trampa komentāri par Baltiju ir ļoti bīstami un pretrunā ASV drošības principiem un uzsver, ka līdz šim neviens prezidenta amata kandidāts nav tik pavirši izturējies pret saistībām NATO.

Kādreizējais ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”) atgādina, ka runa ir par ASV, nevis kādas trešās pasaules valsts prezidenta amata kandidātu un tāpēc nevajadzētu pret to izturēties nenopietni.

“Šajā gadījumā Tramps jau tieši apdraud Baltija valstis, jo ir cilvēki, kas redz, ja šī persona kļūs par ASV prezidentu, tad atkal būs spēle par NATO piektā panta izmantošanu,” sacīja Pabriks.

Atliek cerēt, ka Trampa ievēlēšanas gadījumā, ASV citi varas atzari neļaus būtiski vājināt NATO, ja tas ietilpst Trampa plānos. Vienlaikus Eiropai un Baltijas valstīm ir jāmaksā vairāk par drošību, lai amerikāņiem nešķistu, ka viņi par to pārmaksā.  

Savukārt Ņujorkas universitātes politikas zinātnes maģistrs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs LTV raidījumam “Panorāma” atzina, ka Trampa izteikumi nav nekas jauns, viņš jau iepriekš kritizējis NATO sabiedrotos, kuri neatvēl aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta.

Demokrātu prezidenta amata kandidāte Hilarija Klintone Baltijas valstīm būtu izdevīgāka, jo viņas ārpolitikas platforma nosaka Krievijas iegrožošanu, viņa nosaukusi Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par varmāku, kurš vēlas sašķelt Eiropas valstis.

Savukārt Trampam nav pieredzes ārpolitikā, viņam simpatizē autoritārie valstu līderi, bet viņš ir nekonsekvents savā retorikā, norādīja Hiršs.

Ja Trampu ievēlēs, pasaule vienkārši nezinās, kāda būs viņa ārpolitikas platforma, kas var padarīt pasauli nestabilāku, atzina Hiršs. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti