Aktuāli

Turpinās izmeklēšana par iespējamo vardarbību Adamovas internātpamatskolā

Aktuāli

Vienādos prasības, kā atzīt par trūcīgu pašvaldībās

Latgaliešu valodas nostiprināšanas praktiskā puse neskaidra

Latgaliešu valodas nostiprināšanas praktiskā puse - neskaidra

Īstenot pirms gandrīz nedēļas notikušajā Latgales Simtgades kongresā pieņemtajā rezolūcijā ietverto prasību nodrošināt latgaliešu valodas saglabāšanu un attīstību, visticamāk, nebūs vienkārši. Patlaban nemaz nav īsti skaidrs, kas tieši un kam būtu jādara, lai nodrošinātu rezolūcijā iekļauto prasību iedzīvināšanu.

Valsts augstāko amatpersonu apmeklētajā Latgales Simtgades kongresā pieņemtā rezolūcija ietver vairākas pavisam konkrētas prasības saistībā ar latgaliešu valodas saglabāšanu un attīstību, piemēram, atļaut atsevišķu mācību priekšmetu mācīšanu latgaliešu valodā un nodrošināt, ka Latgales plānošanas reģionā iestādes uz iesniegumiem latgaliešu valodā sniedz rakstiskas atbildes latgaliešu valodā. Tomēr praksē ar šajā rezolūcijā ietverto prasību ieviešanu, visticamāk, neies raiti, atzīst Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošais Saeimas deputāts Juris Viļums, kuram savulaik nācās pacīnīties par savām tiesībām Saeimas deputāta zvērestu nodot latgaliešu valodā. Viņa pieredze gan liecinot, ka vairumā gadījumu dažādas institūcijas pieņem latgaliešu valodā rakstītus iesniegumus:

„Es pats rakstu vēstules arī Valsts valodas centram latgaliski. Neviena nav nepieņemta, uz visām ir atbildēts. Arī Ministru prezidentam ir sūtītas vēstules latgaliski, arī Valsts prezidentam, man šķiet. Uz visām vienmēr ir saņemtas atbildes.”

Viņaprāt, vairums normatīvo aktu jau patlaban respektē latgaliešu valodu, taču ir kāds izņēmums – Ministru kabineta noteikumi, kas paģēr, piemēram, vietvārdus un personvārdus oficiālajos dokumentos rakstīt tikai ar latviešu alfabēta burtiem.

„Šajos pieminētajos noteikumos ir uzskaitīts latviešu valodas alfabēts, kuru mēs visi zinām, bet tur trūkst latgaliešu valodas burta „y”, kas ir cietais „i”. Pēc būtības tas liedz… piemēram, savulaik bija Andryvs Jurčs, ļoti nozīmīga persona Latgalei. Ja šobrīd kāds gribētu šo vēsturisko, Latgalei raksturīgo vārdu iedot savam bērnam, viņš to nevar. Manuprāt, tas nav īsti godīgi. Ministrijā atrunājas, ka var šo vārdu ierakstīt iekavās, ka ir tāda norma, kas ļauj vēsturisko vārda vai uzvārda formu ierakstīt iekavās. Tas ir viens no risinājumiem, bet, manuprāt, tas nav īsti godīgs princips,” saka Viļums.

Šā Saeimas sasaukuma laikā pastiprinātu uzmanību Latgalei pievērsusi Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Tās priekšsēdētājs, Nacionālās apvienības deputāts Ilmārs Latkovskis, jautāts par to, vai komisija varētu iesaistīties jautājumos, kas saistīti ar latgaliešu valodas nostiprināšanu, saka:

„Prasība ir ļoti skaidra emocionālā līmenī, bet tad tur sākas jau daži ļoti konkrēti jautājumi – kāda tad būs tā unificētā latgaliešu valoda, kura atšķiras ik pa pieciem kilometriem.”

Latkovskis neslēpj, ka viņa attieksme pret Latgales Simtgades kongresā pieņemtajā rezolūcijā ietvertajām prasībām ir mazliet piesardzīga:

„Identitāte un jebkura savdabība ir atbalstāma, bet tur ir jāskatās tā robeža, pēc kuras tā var pāraugt tādā, teiksim tā, seperātisma kurināšanā. Tur ir tas būtiskākais jautājums - atrast šo līdzsvaru un robežšķirtni.”

Par vieglāk izpildāmo no rezolūcijā ietvertajām prasībām Juris Viļums, kurš pats bija viens no Latgales Simtgades kongresa delegātiem, atzīst aicinājumu 27. aprīli, proti, dienu, kad pirms 100 gadiem notika pirmais Latgales latviešu kongress, oficiāli atzīt par Latgales dienu. Tuvākajā laikā viņš plānojot uzrunāt savus kolēģus Saeimā, lai sagatavotu attiecīgu likumprojektu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti