Saulgriežu laikā – 21.jūnijā – valdība lēma piešķirt 400 000 eiro Latgales medijiem. Kultūras ministrijas prasītā finansējuma mērķis ir stiprināt informatīvās telpas drošību.
„Pavisam noteikti ir skaidrs, ka Latgales informatīvā telpa ir ļoti saistīta ar valsts drošības aspektiem. Un tamdēļ gan arī mediju profesionāļu lokā, gan arī politiskajā formātā (bija izveidota speciālā attīstības komiteja), tas bija viens no centrālajiem jautājumiem, gan diskutējot par kopējo atbalstu medijiem šajā situācijā, gan vairāk par sabiedriskajiem medijiem. Un, protams, ļoti nozīmīgs bloks bija atbalsts tieši Latgales medijiem. Tiem, kas darbojas tieši Latgales reģionā,” pastāstīja kultūras ministra padomnieks mediju jautājumos Jānis Lielpēteris.
Runa ir par Latgalē raidošajiem komerciālajiem medijiem, caur kuriem cer aptvert plašāku auditoriju. „Arī Kultūras ministrijas izpēte liecina, ka reģionos mediju saturu patēriņa tendence – un kas sevišķi ir raksturīgi tieši Latgalei –, ka daudz vairāk uzticas tieši vietējiem medijiem. Tādēļ arī šo vietējo mediju atbalstīšana ir noteikti ļoti būtisks virziens,” sacīja Lielpēteris.
Radiostacija “Alise Plus” sāka darbu Daugavpilī pirms 29 gadiem. Kā liecina pētījumu aģentūras “Kantar TNS” dati, šī radiostacija jau vairāk nekā 20 gadus notur līderpozīciju Daugavpils un Latgales reģiona radio tirgū. Ik dienas to klausās aptuveni 27 000 iedzīvotāju.
“Alise Plus” varētu būt viens no potenciālajiem pretendentiem uz atbalstu. Tiesa, pašlaik vēl nav skaidri noteikumi finansējuma saņemšanai.
„Tas ir ļoti labi, ka valdība piešķīra šos līdzekļus. Bet grūti pateikt, ko viņi grib – kādā valodā, kādā laikā. Līdz šim nav arī skaidrs, kam tas ir mērķēts: vai Latgales mediju daudzveidības uzturēšanai vai kādiem speciāliem mērķiem. Sākumā jāizlasa, ko tur valdība pieņēma, un tad izlemt, kā piedalīties, uz kādiem pamatiem un vai vispār mums ir tāda iespēja piedalīties,” sacīja radiostacijas vadītājs Jevgeņijs Carevs.
Kritēriji par to, kas varēs saņemt līdzekļus, vai tie būs vērsti uz raidlaika apmaksu vai autorraidījumu veidošanu, vēl nav izstrādāti. „Par detaļām vēl noteikti ir jārunā, lai atbildētu pavisam noteikti precīzi. Bet skaidrs, ka šī programma varētu būt līdzīga tai, kāda bija kovida laikā. Skatoties uz to, kuri varētu būt šie elementi, kur attiecīgajiem medijiem ir nepieciešama kapacitāte un kur mēs varētu medijiem piepalīdzēt, tad noteikti varētu būt arī šie satura projekti. Darbs pie detaļām šobrīd notiek,” sacīja ministra padomnieks.
Finansējuma pretendentu saņēmēju loks, raugoties uz iepriekšējo līdzīgo valsts atbalsta programmu reģionālajiem un vietējiem medijiem, Latgalē varētu būt diezgan plašs. „To ir diezgan grūti paredzēt, pavisam noteikti tie būs vairāki desmiti, ja skatāmies uz to pieredzi, kāda ir bijusi šajā mediju atbalsta programmā tieši Latgales reģionā, kur jau šobrīd piešķirti 215 tūkstoši eiro, jau iepriekšējā cēlienā,” piebilda Lielpēteris.
Šajā atbalsta programmā, piemēram, radio “Alise Plus” saņēma atbalstu divos projektos, tostarp veidojot ziņu raidījumu par Latgali, Latviju un pasauli un saņemot kopumā pāri par 40 tūkstošiem eiro.
Tikmēr Jeļena Pankeviča, kura agrāk pazīstama kā Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzēja "Dautkom TV īpašniece un šobrīd – SIA “MediaStrims” vadītāja, mudina skatīties uz mediju vidi un to lomu informācijas izplatībā globālāk. Neesot runa par naudu, bet ideju, kā vārdā tā tiek piešķirta.
„Visiem jāstrādā kopā, kā komercmedijiem, tā arī valsts medijiem, sabiedriskajiem medijiem. Te nav runa par naudu, bet par drošību, valsts drošību, par valsts interesēm, un mums visiem jāstrādā kopā valsts interesēs,” pauda Pankeviča.
“MediaStrims” sadarbībā ar radio “Alise Plus” Daugavpilī arī iepriekšējā mediju atbalsta programmā saņēma gandrīz 34 tūkstošus eiro un neizslēdz iespēju startēt arī šajā atbalsta programmā. „Mēs pagaidām vēl nezinām, kāds būs nolikums; kad izlasīsim, tad kaut kādas domas mums būs,” norādīja Pankeviča.
Visticamāk, ar Kultūras ministrijas izstrādātajiem kritērijiem un nolikumu Latgales reģiona komerciālie mediji varēs iepazīties tuvākā mēneša laikā. „Gan administrēšanas mehānisms, gan precīzie termiņi tiem pieteikumiem, tas noteikti ir vēl izstrādes procesā. Šobrīd tādu ļoti konkrētu datumu grūti būtu pateikti, bet domāju – tas ir tuvāko divu nedēļu līdz mēneša jautājums,” sacīja Lielpēteris.
Tas nozīmē, ka jau drīzumā Latgales mediji varēs pretendēt uz 400 000 eiro sadali informatīvās telpas drošības stiprināšanai. Arī līdz šim Latgales plašsaziņas līdzekļi saņēmuši valsts atbalstu jau vairāk simtu tūkstošu eiro apmērā.
