Pierobežas pilsētā Ludzā no 100 daudzdzīvokļu namiem nosiltināti vien seši. Uzrunātie ludzānieši atzīst, ka līdzekļu trūkuma dēļ vismaz pašlaik nav gatavi maksāt par siltināšanu.
Ļoti dārgi tas ir. Mums pirms kāda laika bija sapulce, un mēs atteicāmies.
Es esmu pensionāre, un ar to, man šķiet, viss ir pateikts. Man līdzekļu nav. Bija sapulces, mēs tā kā runājām, bet mājā dzīvo vien pensionāri, tikai 18 dzīvokļi, un lielākā daļa ir pensionāri. Gala dzīvokļi ir ļoti auksti, vidējie dzīvokļi ir siltāki, ja tur ir 20 grādi, tad mums ir 14–15 grādi ziemā.
Ludzas novada domes Nekustamā īpašuma pārvaldības nodaļas vadītāja Mārīte Romanovska uzsvēra, ka tieši tagad, kad krasi pieaug energoresursu cenas un cilvēki ar bažām gaida apkures sezonu un jaunos rēķinus, runāt ar iedzīvotājiem par māju siltināšanu un ar to saistītajām papildu izmaksām ir grūti. Tāpēc šogad Ludzas novadā neviena māja nav pieteikta renovācijai.
"Līdz šim Ludzas novadā ir nosiltinātas sešas mājas. Piecas no tām ir Ludzā un viena Zilupē. Diemžēl Kārsavas pilsētā nav siltināta neviena daudzdzīvokļu māja un pagastu teritorijās arī nē," stāstīja Romanovska.
Viņa uzsvēra, ka pašlaik ir pieejams ievērojams gan "Altum", gan arī vietējās pašvaldības finansiālais atbalsts. Šogad Ludzas novadā māju siltināšanai ir piešķirti 25 000 eiro, un viss liecina, ka šī nauda tā arī paliks nepieprasīta.
"Mājas energoaudita veikšanai no pašvaldības var dabūt 100%, bet ne vairāk kā 570 eiro mājai. Un otra lieta ir pats energoefektivitātes pasākums, un te atbalsts sadalīts pēc mājokļu kopējas platības. Ir ārējo sienu un jumtu siltināšana, tad 3000 kvadrātmetru mājai atmaksā 10 000 eiro, un līdz pat 15 000 var dabūt. Bet ja māja iesaistās Eiropas Savienības atbalstītajā uzlabošanas pasākumā vai izmanto "Altum" programmu, tad maksimāla summa jau ir 35 000 eiro.
Un vēl arī jāpiemin, ka arī mājas tehniskā projekta izstrādei var dabūt līdzfinansējumu līdz 50%. Un lauku teritorijām pašvaldība arī dod finansējumu līdz 6000 eiro," stāstīja Romanovska.
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programmu īsteno Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Kā atklāja "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece, līdz šim visaktīvāk šajā programmā projektus savu mājokļu siltināšanai ir iesnieguši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, bet Latgalē visaktīvāk mājas siltina Rēzeknē.
"Šobrīd programmā ir iesniegti 49 projekti no Latgales reģiona. Tas veido 5% no kopumā programmā iesniegtajiem projektiem. Līdz ar to var teikt, ka Latgales reģions ir bijis mazāk aktīvs.
Rēzekne ir aktīvākā pilsēta no Latgales, kur no 49 projektu pieteikumiem 23 pieteikumi ir no Rēzeknes," stāstīja Vērzemniece.
Viņa uzsvēra, ka kopš energoefektivitātes programmas īstenošanas sākuma 2016. gadā šis gads ir bijis ražīgākais māju siltināšanas uzsākto projektu ziņā. Taču pašlaik mājokļu renovācijas un siltināšanas programmas realizācijas tempus tieši ietekmē energoresursu un būvmateriālu sadārdzinājums.
"Katram projektam nākas veltīt vairāk laika un meklēt risinājumus, kā iespējamo būvniecības cenu sadārdzinājumu kompensēt, piemēram, mainot risinājumus projektā, tehniskajā dokumentācijā vai izslēdzot tos darbus, kas nav tiešā veidā saistīti ar mājas energoefektivitāti. Mums izdodas kopā ar projektu iesniedzējiem apsēsties pie viena galda, pieaicinot arī būvniekus, meklēt šos risinājumus, kā kompensēt būvniecības cenu pieaugumu," stāstīja Vērzemniece.
Šogad "Altum" grantos māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā plāno piešķirt 40 miljonus eiro, pērn šī summa bija gandrīz uz pusi mazāka – 24 miljoni eiro.
