Dienas ziņas

Skolēni dodas koncertēt uz Sibīriju

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Latgalē svin Latgales kongresa dienu

Latgalē atzīmē Latgales kongresa dienu 

Pērnā Latgales simtgades kongresā pieņemtajā rezolūcijā viens no punktiem paredz iekļaut 27. aprīli valsts atceres dienu sarakstā, nosaucot to par Latgales kongresa dienu. Tikai pirms mēneša projekts virzīts Saeimas lasījumiem un, lai arī gala lēmums vēl nav pieņemts, Latgalē šogad aprīļa nogalē jo īpaši godināta reģiona vēsture un valoda.

Projekts par 27. aprīļa iekļaušanu valsts atceres dienu sarakstā kā Latgales kongresa dienu jau pagājušā gada maijā tika iesniegts Saeimā, tomēr vēl joprojām par to nav pieņemts gala lēmums. Pateicoties latgaliešu sabiedrisko organizāciju aktivitātei, šogad Latgales kongresa un latgaliešu valodas diena svinēta visā Latgalē.

Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas 4. klases skolēni Renāts un Raivo saka, ka grib saglabāt latgaliešu valodu, lai tā nepazustu, un lai viņu bērni arī tajā runātu. Savukārt Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas 9. klases skolniece Katrīna kongresa dienu uzskata par ļoti nozīmīgu savu pamatu apzināšanā.

Uz skolām ar lekcijām par Latgales kongresu, jaunāko latgaliešu literatūru un interesantiem faktiem par Latgali un latgaliešu valodu devās kultūras darbinieki un sabiedrībā pazīstami cilvēki. Lielākā vērība pievērsta nupat izdotajam Antuāna de Sentekziperī grāmatas “Mazais princis” tulkojumam latgaliešu valodā. 

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) profesore, grāmatas “Mozais priņcs” redaktore, Ilga Šuplinska saka, ka katrai valodai ir sava tradīcija. "Katrai valodai ir arī sava psiholoģiskā niša, ja tā iztrūkst, iztrūkst kāds būtisks komponents," viņa uzsver. "Lasot "Mazo princi", viņi tādā veidā var pamazām, pa drusciņai aizpildīt to tukšumu, kas palicis bez latgaliešu valodas skolā." 

Viens no Latgales kongresa dienas centrālajiem pasākumiem bija pieminekļa atklāšana Vladislavam Locam, kuram pieder lielākie nopelni latgaliešu drukātā vārda saglabāšanā un popularizēšanā.

Locs vienmēr iestājās par to, ka latgaliskais ir dzīvs un turpinās, viņš cīnījās galvenokārt ar drukāto vārdu, atgādina Līvānu novada domes deputāts un Latgales radio dibinātājs Valdis Labinskis. "Es ticu, ka, ja Vladislavs Locs dzīvotu mūsdienās un būtu uz pusi jaunāks, viņš noteikti strādātu ar latgaliešu valodu interneta vidē," piebilst Labinskis.

Savukārt biedrības “Latgaļu sāta” pārstāvis Dainis Mjartāns ir gandarīts par piedzīvoto. "Ja katra diena Latgales kultūras diena Latgales dzīvē būtu tāda, kā puse šīs dienas, tad viss būtu kārtībā," viņš teic.

Lai arī ar Latgali saistītie jautājumi tiek popularizēti, to attīstību joprojām visvairāk bremzē tieši valsts likumdevēji, atzīst Latgales sabiedriskie un kultūras darbinieki. Tika runāts arī par to, ka izskatīšanai Saeimā jāvirza 7. maija atzīšana par oficiālu drukas aizlieguma atcelšanas dienu.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti