Gaujas pieteka Vecpalsas upe ir viena no taimiņu nārsta upēm Latvijā, tāpēc arī tur Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori gan dienas, gan nakts laikā regulāri dodas reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. Līdz šim gan neviens maluzvejnieks pie Vecpalsas upes nav pieķerts, bet iestaigātās takas un mežā atstātie atkritumi liecina, ka tie šeit ir bijuši.
Inspektors un biologs Jānis Pērle uzsver, ka arī zivju uzvedība norāda uz biežo cilvēku klātbūtni: “Viņa tāda ļoti jutīga, mēs nepaspējām pienākt. Es jau biju pie krūma, kad viņa jau aizpeldēja prom. Parasti tā zivs, tikko iepeldējusi un veido savu nārsta vietu, neviens viņu nav traucējis, brienot pa upi un domājot sliktas domas, tad viņas nav tik tramīgas. Šī jau bija traumēta. Kāds bija mēģinājis jau viņu dabūt sev.”
Vecpalsas upē var redzēt vairākas oļos izveidotas ligzdu bedrītes, kur zivis iznārstojušas vai grasās to darīt. Pēdējās desmitgadēs lašveidīgo zivju izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti svarīga. Līdz šim inspektori aizturējuši četrus maluzvejniekus, kuri lomu guvuši ar nelegāliem zvejas rīkiem – harpūnu un žebērkli. Pārkāpējiem nācās šķirties no 715 eiro par vienu zivi, un, ja tā iegūta īpaši aizsargājamā teritorijā, normatīvie akti paredz arī kriminālatbildību.
“Joki mazi, pavisam noteikti ir lētāk aiziet nopirkt veikalā. Pagājušajā gadā daba ļoti daudz izdarīja, daba sargāja, jo bija augsts ūdens līmenis. Īsti tās nārsta vietas nevarēja redzēt. Arī zivis varēja izkliedēties pa visu upi, nebija tā koncentrēti vienā vietā,” skaidro vides inspektors.
“Mēs dzīvojam laikā, kad parastas sugas kļūst par retām sugām. Tad, kad cilvēks dzīvoja saskaņā ar dabu, kad viņš paņēma to lasi tik, cik vajag apēst, tad viņi arī bija. Viņš arī uzmanīja upes, lai neaizsprostojas. Nenāca peļņas ķeršana tieši tajā laikā, kad viņi vairojas,” norāda DAP dabas izglītības speciāliste Baiba Līviņa-Jarohoviča.
Lai sargātu lašveidīgo zivju populāciju, Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori visa gada garumā strādā arī pie upju sakopšanas – nojauc bebru dambjus un kokus sanesumus, kas ir būtiski šķēršļi lašveidīgo zivju migrācijai uz nārsta vietām.
