Šogad Lāčplēša dienu aizvadīsim mazliet citādāk nekā ierasts – bez publiskiem piemiņas pasākumiem. Ierastie svinīgie atceres pasākumi nenotiks arī Cēsīs, kur ik gadu iedzīvotājus aicināja izkārtot svecītes Latvijas kontūrā. Laikraksta "Druva" žurnālists Jānis Gabrāns Latvijas Radio aicināja ļaudis pavadīt vakaru ģimenes lokā:
"Savulaik bija pavēle iet cīnīties 1919. gadā Cēsu kaujās. Tad tagad mums ir pavēle palikt mājās. Un arī jāiededz uz palodzēm svecītes, jo savulaik mēs tā sākām šo 11. novembri atcerēties. Sviniet iekšēji, kā teica armijas pārstāvji. Varam šodien dvēseliski svinēt. Paskatīties "Dvēseļu puteni"."
Atceres dienas programma šogad mainīta arī Līvānos. Sajūtās gan nekas nemainīsies, stāstīja Kultūras nama vadītāja Aija Smirnova. Pie Līvānu atbrīvošanas pieminekļa visas dienas garumā klausāma audiomontāža ar stāstiem par Brīvības kaujām, Līvānu atbrīvošanu un strēlnieku dziesmām. Apmeklētāji nedrīkst pulcēties un neievērot distanci. Veidojot audiostāstus, Aija Smirnova uzzinājusi daudz jauna par Līvānu vietām – tās šodien plāno apstaigāt.
"Izrādās, ka par godu Līvānu atbrīvošanas kaujām ir tāda iela, kas nosaukta par Tranšeju ielu tieši nocietinājumu un rakumu dēļ. Bet pie Daugavas vēl joprojām esot redzamas nocietinājumu pēdas. Taču vakarpusē, es ceru, ka būs laiks svētku vakariņām pie balta linu galdauta un sveču gaismām logos," stāstīja Smirnova.
Viņa uzskata, ka sajūtu ziņā šī Lāčplēša diena nekādi neatšķirsies no citām. Arī alsundznieks Juris Lipsnis katru Lāčplēša dienu aizvada īpašās noskaņās – pats savulaik dienējis Zemessardzē, bet dzimtas vīrieši karojuši zem dažādiem karogiem – tostarp vectēvs piedalījies Brīvības kaujās. Lipsnis armijā vairs nedien, tomēr pēdējos gados svētkos aktīvi koncertējis ar kolektīviem ''Suitu vīri'' un ''Suitu dūdelnieki''. Šis gads ir citāds – diena iesākās ar Latvijas karoga pacelšanu pie mājas.
"Esam sagādājuši svecītes. Mums mājās ir krusts pie dīķa – taisīts, pieminot manas vecmammas izvesto ģimeni. Bet pieminēsim arī visus pārējos. Vienu svecīti aiznesīšu uz kapiem manam opapam, kurš bija latviešu strēlnieks Jānis Lipsnis. Noteikti arī skatīsimies "Dvēseļu puteni", jo tie ir tie notikumi, par kuriem mans opaps man stāstīja," stāstīja Lipsnis.
Viņš iesaka bērniem un jauniešiem aprunāties ar saviem vecākiem un vecvecākiem – parunāt par atmiņām no vēsturiskiem notikumiem un paskatīties bildes.
