Lai gan šķirot ieteicams būtu visu, īpaša uzmanība jāpievērš bīstamajiem atkritumiem, kurus var iedalīt divās grupās: rūpnieciskajos un sadzīves. Bīstamie sadzīves atkritumi ir, piemēram, baterijas, motoreļļas, sadzīves ķīmija, medikamenti, arī elektrotehnika, augu aizsardzības līdzekļi, azbestu vai dzīvsudrabu saturoši priekšmeti.
Tāpat bīstamie atkritumi ir dzīvsudraba spuldzes, jo dzīvsudrabs ietekmi uz vidi un ir gana toksisks, lai atstātu ietekmi uz cilvēka veselību. Arī halogēnās spuldzes tiek vāktas atsevišķi, bet tās nav tik bīstamas kā dzīvsudraba spuldzes. Izdegušās halogēnās spuldzītes nodot vietās, kur tās tiek pārdotas.
Savukārt ar problēmām cilvēki saskaras, cenšoties atbrīvoties no azbestu saturošā šīfera. Kāds to ved uz mežu, cits izmanto apstādījumos. “Tās šķiedras, kas no šīfera jaukšanas vai sadalīšanas izdalās, ir kaitīgas cilvēkam. Šīferi var nodot atkritumu poligonos, arī bīstamo atkritumu poligonos. Tas tiek vienkārši ievietots poligonā. Tas ir inerts, nešķīst, tas nav bioloģiskie atkritumi vai naftu saturošs. Līdz ar to tas tiek nolikts un arī paliek,” stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs Intars Cakars.
Šīfera nodošana poligonā izklausās labi, taču var gadīties, ka par tā pieņemšanu var paprasīt 500 vai pat tūkstoš eiro. Iespējams, tādā brīdī rūpes par vidi var aizmirsties. Jāmaksā arī par transportēšanu, bet iespēja nodot videi un cilvēkiem drošā un nekaitīgā veidā ir.
“Ja mēs saskarsimies vai pie mums vērsīsies pašvaldības, norādot, ka tā ir būtiska problēma tieši attiecībā uz izmaksu aspektu, mēs varētu vērtēt, vai ir iespējams pārskatīt dabas resursu nodokļa likmes. Bet līdz ministrijai šobrīd nav nonākusi tāda informācija, ka tā būtu masveida problēma,” norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Tātad tiem, kas plāno atbrīvoties no šīfera, būtu aktīvāk par to jāinformē sava pašvaldība vai ministrija.
Zāles, kuru derīguma termiņš jau ir beidzies, var nest atpakaļ uz aptieku. Tās nekādā gadījumā nedrīkst izmest miskastē vai nolaist kanalizācijā. Savukārt medikamentus izlejot vai izberot kanalizācijā, var nopietni pasliktināsim notekūdeņu sastāvu.
Reizēm pie miskastēm atrodami ledusskapji un televizori. Ko iesākt ar savu laiku nokalpojušo sadzīves tehniku? “Ja jums ir nokalpojis savu mūžu ledusskapis, televizors vai veļas mašīna, vēlams parūpēties par to, lai tas nenonāk vienkārši pie atkritumu tvertnes, bet sazināties ar jūsu atkritumu apsaimniekotāju. Un viņš jums ieteiks, vai nu nodrošina pats šo funkciju, vai ieteiks tuvāko risinājumu,” stāsta “Clean R” izpilddirektors Valerijs Stankevičs.
Bet cik pieejami iedzīvotājiem ir bīstamo atkritumu savākšanas punkti?
“Iedzīvotājiem ir vairākas iespējas, kā tikt vaļā no bīstamajiem atkritumiem: ir gan sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu šķirošanas laukumi, kas ir katrā pašvaldībā, faktiski katrā pilsētā. Tāpat ir videi kaitīgo preču punkti – tie ir vairāk nekā 300 visā Latvijā. Papildus tam ir ap 200 punkti, kur var nodot tikai elektroniskos atkritumus,” stāsta VARAM pārstāve.
Tiesa, pirms vest atkritumus uz pieņemšanas punktu, būtu vērst noskaidrot, vai tiešām šī tipa bīstamie atkritumi tur tiek pieņemti un vai par to ir jāmaksā.
