Analizējot situāciju, laikrakstā secināts, ka Kuldīgā dzeramais ūdens ir labs, jo pilsētā īstenots Eiropas Savienības atbalstīts projekts, kas ļāva uzstādīt atdzelžošanas un attīrīšanas iekārtu. Līdz ar to ūdeni Kuldīgā var droši dzert no krāna.
Bitiniece gan norādīja, ka ne visi iedzīvotāji steidz dzert krāna ūdeni un daļa drošības pēc to novāra. Tāpat kuldīdznieki dodas uz avotiem pēc ūdens.
Lielākas problēmas ir tuvējos pagastos, kur katrā situācija atšķiras. Bitiniece skaidroja, ka “Kuldīgas ūdens” 2014.gadā pārņēma pagastu ūdens saimniecību, kas kopš padomju laikiem bija palikusi bēdīgā stāvoklī. Tur īstenoti vairāki projekti, bet ne visur izdevies situāciju sakārtot.
Piemēram, Turlavā, kur 2014.gadā notika pikets saistībā ar sliktu ūdens kvalitāti, pašlaik krāna ūdens ir dzidrs un labs, pārliecinājušies žurnālisti. Taču aizvien ir problēma ar caurulēm, kuras daudzviet palikušās vecās. Līdz ar to iedzīvotāji krāna ūdeni ne vienmēr dzer un dodas uz avotiem.
Sarežģītākā situācija ir Rendas pagastā. ““Kuldīgas ūdens” skaidro, ka dara, ko var – pa maziem solīšiem, pa vienai apdzīvotai vietai laukos mēģina sakārtot savu iespēju robežās,” sacīja avīzes redaktore. Turklāt Rendā arī mēdz plīst caurules.
Lai gan situācija pamazām uzlabojas,
iedzīvotāji pagastos aizvien bieži izmanto akas un dodas pēc ūdens uz avotiem.
Tāpat daudzviet tiek izmantoti lielie urbumi, kas kādreiz bijuši izbūvēti pie fermām.
Bitieniece piebilda, ka šādu analīzi par ūdeni laikrakstam ļāva veikt no valsts saņemtais reģionālajiem medijiem paredzētais atbalsts. “Kurzemnieks” šajā atbalsta konkursā piedalījās ar ieceri par rakstu sēriju par vides drošību iedzīvotājiem, kur analizēja arī vides pieejamību vecpilsētā un atkritumu apsaimniekošanu.
