Uzņēmums lietu noteikt par slēgtu lūdza tādēļ, ka lietas materiālos ir līgumi ar apakšuzņēmējiem, kur norādītas summas, tāmes un aprēķini. Lai arī prokurore Evita Masule pauda uzskatu, ka nozīmēt slēgu sēdi nav pamata, jo noziedzīgais nodarījums nav saistīts ar komercnoslēpumu, tiesa pēc apspriešanās nolēma uzņēmuma lūgumu apmierināt.
Prokuratūras ieskatā Barona ielas rekonstrukcijas procesā netika kontrolēts, kā veikti tā dēvētie segtie darbi – tie ir darbi, kurus pilnvērtīgi pārbaudīt iespējams tikai tik ilgi, kamēr nav veikta nākamā darbu daļa, respektīvi, kaut kas uzklāts pa virsu. "Šie te segto darbu un nozīmīgo konstrukciju akti ir viltoti, ir sastādīti jau pēc tam, kad būvniecības darbi tika pabeigti," teica Masule. Izmeklētāju ieskatā teju gada garumā viltoti apmēram 700 dokumenti – iespējams, laika taupīšanas nolūkos.
"Šis projekts tika sasteigts. Ja būvniekiem ir jāgaida, kad tiks pieņemti segtie darbi, tas droši vien atkal ir laiks, izmaksas, dīkstāve iespējams, līdz ar to ātrākais risinājums ir .. netiek apšaubīts, ka šie segtie darbi netika veikti, ir runa par to, ka viņi netika kontrolēti, pārbaudīti," norādīja Masule.
Lietā apsūdzēts bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta Būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža un pašreizējais nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Spriņģis. Tāpat starp apsūdzētajiem ir Barona ielas būvdarbu būvuzraugs Andrejs Kiseļevs-Podgornijs, Barona ielas segumu rekonstruējušās ceļu būves firmas "Binders" darbinieki Armands Vēveris un Romans Rusakovs, kā arī uzņēmuma "Bild" valdes loceklis Kaspars Reinholds. Uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja neviens no apsūdzētajiem.
Remontdarbu veicējs SIA "Binders" dokumentu viltošanu noliedz. "Uzņēmums pilnīgi noteikti neatzīst izteiktos pārmetumus, darbi tika veikti atbilstoši tam projektam, kāds viņš bija un tam projektam, kādu pasūtītājs pasūtīja," teica "Binders" pārstāvis zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks.
Iepriekš prokurore Evita Masule Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" skaidroja, ka noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar to, ka faktiska būvuzraudzība projektā nav notikusi. "Un līdz ar to tie dokumenti ir sastādīti, lai šī dokumentācija būtu un lai varētu šo objektu nodot ekspluatācijā," iepriekš norādīja prokurore.
"De facto" arī vēstīja, ka Brožam agrāk piederējusi "Bild", ar kuru Satiksmes departamentam bija līgums par būvuzraudzību seguma atjaunošanai Barona ielā.
Apsūdzētajiem draud brīvības atņemšana līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods. Lietā iesaistītas arī divas juridiskas personas. "De facto" vēstīja, ka procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu vērsti pret "Binders" un "Bild". "Binders" jau iepriekš paziņojusi, ka ir informēta par ierosinājumu pret uzņēmumu piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus saistībā ar Barona ielā veiktajiem būvdarbiem, taču uzņēmums kategoriski nepiekrīt izvirzītajiem pārmetumiem.
KONTEKSTS:
Kriminālprocesu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka 2016. gada oktobrī. Toreiz KNAB pārstāvji pabija gan Rīgas domes Satiksmes departamentā, gan arī Kr.Barona ielas būvnieka SIA “Binders” birojā, lūdzot apskatīt ar ielas būvniecību saistītos dokumentus. Kriminālprocess bija sākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, kas saistīti ar dokumentu viltošanu būvdarbu proces.
Iepirkumu uzraudzības biroja informācija un tā laika Satiksmes departamenta amatpersonu saraksts liecina, ka par iepirkumu atbildīgā persona no departamenta puses bijis Broža. Viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kurus 2017. gada vasarā aizturēja saistībā ar iespējamu kukuļošanu Salu tilta rekonstrukcijā.
Kopumā Barona ielas brauktuves remontdarbi izmaksājuši 2,6 miljonus eiro, bet ietves - 900 000 eiro. Ielas remontdarbu kvalitāte vairākkārt izraisījusi sabiedrības sašutumu.
