Valsts policijai ir informācija par vismaz 12 gadījumiem, kuros, zemniekiem piedāvājot iegādāties neesošu lauksaimniecības tehniku, izkrāpj avansa maksājumus. Noziegumi paveikti laika posmā no pagājušā gada pavasara līdz pat šim brīdim, kopumā lauksaimniekiem radot zaudējumus teju 43 tūkstošu eiro apmērā. Par to, kādu shēmu krāpnieki izmanto, stāsta Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš:
''Dažādās sludinājumu mājaslapās izvieto sludinājumus, ka tiek pārdota lauksaimniecības tehnika – traktori, dažādas mašīnas. Šai lauksaimniecības tehnikai piedāvā zemākās izdevīgākās cenas, lai pievilinātu zemniekus. Ja klients vēlas nopirkt attiecīgo traktoru, tad, lai varētu piegādāt to, pircējam piedāvā veikt priekšapmaksu. Persona, kam jāmaksā, var būt gan privātpersona, gan arī uzņēmums, un tālāk šī nauda tiek piesavināta.''
Valsts policija kopš pērnā gada beigām veic izmeklēšanu un pieļauj, ka šajos 12 gadījumos vainojams viens noziedzīgs grupējums, taču šādi grupējumi varētu būt vēl.
Tādēļ policija aicina zemniekus būt uzmanīgiem iepriekš. Darījuma laikā ar potenciālo lauksaimniecības tehnikas pircēju krāpnieki parasti komunicē attālināti – sazinoties telefonsarunā vai e-pasta sarakstē.
''Mūsu ieteikums būtu pietiekami dārgos pirkumos, kas ir lauksaimniecības tehnika, - pircējam vajadzētu vienmēr pārliecināties, vai šis pārdevējs reāli eksistē, tikties ar šo personu klātienē un pārbaudīt arī kādus dokumentus, kas šim pārdevējam dotu tiesības uz attiecīgās lauksaimniecības tehnikas pārdošanu. Protams, var arī mēģināt vienoties ar pārdevēju par tehnikas piegādi bez priekšapmaksas,'' iesaka Lazdiņš.
Viņš vēl norāda, ka arvien ir aktuālas arī citas krāpniecības shēmas lauksaimniecības jomā.
Policijas redzeslokā bijuši arī gadījumi, kad negodprātīgas personas piedāvā no lauksaimniekiem iegādāties graudus vai gaļas lopus - arīdzan par stipri izdevīgāku cenu.
Šādu gadījumu pirms pāris gadiem piedzīvojusi arī graudkopības saimniecības pārstāve no Vidzemes puses, kas bija noslēgusi līgumu ar kādu Igaunijā reģistrētu SIA. Par pirmajām kravām tika samaksāts, tad maksājumi iekavēti un uzpircējs pazudis
''Beigās mēs neko neatguvām, jo tur jau bija tiesu process Igaunijā un viņu ieņēmumu dienests jau bija piesaistīts, proti, viņi bija shēmotāji. Bet tagad esam daudz piesardzīgāki un strādājam ar priekšapmaksu, jo man arvien nāk kaut kādas īsziņas no svešiem numuriem vai e-pastiem par graudu uzpirkšanu par izdevīgākām cenām. Es uz tādiem vairs neatbildu un iesaku tā darīt arī citiem. Informāciju par jebkuru novadu un saimniecībām var atrast visi. Tad, kad dod labāko piedāvājumu, varbūt šķiet ieguvums tie daži eiro vairāk par tonnu, bet risks ir lielāks un mācība var būt sāpīga. Mums zaudējumi bija ap 30 tūkstošiem eiro,'' stāsta graudkope.
Savukārt krāpnieki, kuri izvieto sludinājumus par lauksaimniecības tehnikas pārdošanu, ne tikai gaida, kad parādīsies pirmie interesenti, bet arī piedāvā savu neesošo preci personām, kas sludinājumos izteikuši vēlmi kādu konkrētu tehnikas ierīci iegādāties.
