IZM uzdots precizēt rīkojumu, tajā īpaši uzsverot, ka arī visas astoņas akadēmijas reģionālās filiāles turpinās pastāvēt un ka pašreiz nevienas citas augstskolas likvidācija netiek plānota. Taču skaidrs, ka pretrunas attiecībā uz akadēmijas likvidēšanu joprojām ir lielas – ministrijā to uzskata par labi izsvērtu soli, tikmēr akadēmijas vadība procesu dēvē par ņirgāšanos.
RPIVA studentu satraukums pieaug
IZM pēdējos mēnešos saņēmusi daudz satrauktu RPIVA studentu vēstuļu. "Tās izskatās "copy paste" režīmā rakstītas, tie ir vieni un tie paši jautājumi, kas atkārtojas visās vēstulēs," teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").
Pēc ministra teiktā, ministrija atbildējusi uz visām šīm vēstulēm. Tomēr tā kā vēstuļu straume neapsīkst, rodoties iespaids, ka vēstuļu parakstītāji nesaņemot atbildes.
"Es pēc dabas esmu ļoti optimistiska, ceru uz to labo rezultātu, bet būtu ļoti labi, ja dotu mums kādas garantijas, spēcīgas garantijas, ka mēs varam iegūt šo izglītību un pabeigt ar diplomu, teica RPIVA darba aizsardzības programmas 2. kursa studente Santa.
Viņai studijas jābeidz šā gada decembrī. Tātad pāris mēnešu pēc augstskolas plānotās reorganizācijas septembra beigās.
Sākumā janvārī kursabiedri daudz neesot raizējušies, taču, tuvojoties izšķirošajam lēmumam, satraukums augot.
Kā tieši šo programmu pārņems Latvijas Universitāte (LU), ja tur tieši tādas pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas nav, ministrijas mājaslapā atbildes viņi neatrada. Arī no ministrijas saņemtā e-pasta vēstule bija ļoti skopa, atgādināja iekopētu atbildi.
"Naudiņa ir ieguldīta, laiks ir ieguldīts, man ļoti patīk šīs studijas. Kā lai es jūto?. Es esmu pavisam vienkāršs cilvēks, divu bērnu mamma, tūdaļ gaidāms trešais, naudas ziņā šie ieguldījumi varēja būt novirzīti citā virzienā, ja zinātu, ka rezultāts var būt negatīvs," saka Santa.
Ministrija cenšas kliedēt studentu bažas
Izglītības ministrs Šadurskis pirmdien notikušajā preses konferencē centās kliedēt studentu bažas. Vispirms uzsvēra – visas augstskolas 22 studiju programmas pārņems LU un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
"Līdz ar to nekādas kredītpunktu neatbilstības nav iespējamas starp pašreizējām RPIVA un Latvijas Universitātes programmām, jo studenti tiek diemžēl baidīti, ka viņi zaudēs vienu vai pat vairāk akadēmiskos gadus, jo neatbildīs kredītpunkti un būs jākārto tie vai citi papildu eksāmeni. Tas nenotiks. Programmas tiek pārņemtas pilnībā ar visiem studentiem, ar visiem mācībspēkiem," teica ministrs.
Tas pats attiekšoties arī uz darba aizsardzības programmu, kur studē Santa. Mainīsies tikai augstskolas nosaukums diplomā, saka ministrijas pārstāve Agrita Kiopa.
Arī visu studentu budžeta vietas pāries Latvijas Universitātes un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rīcībā. Savukārt studenti, kas maksā par studijām, turpinās studēt par to pašu naudu. Tāpat arī visas astoņas akadēmijas filiāles turpinās darbu - ar esošajiem studentiem un esošajiem mācībspēkiem.
"Mēs esam iekļāvuši visu to, kas bija runāts Latvijas Studentu apvienībā. Un esošo studējošo visu iespējamo tālāko nākotni jaunajā pārņēmējaugstskolā. Mums ir atrisināti gan visi finansējuma jautājumi, gan programmu pārņemšanas jautājumi – tātad, ka studējošie necietīs," apgalvoja ministrs.
Lielākās izmaiņas gaidāmas, sākot ar 2019. gadu, kad augstskolām no jauna jāakreditējas. Tad gan pedagoģijai un izglītības vadībai paredzēto programmu skaits tiks samazināts no 55 līdz aptuveni 30, bet akadēmiskais mācībspēks iekšēji konkurēs par palikšanu darbā. Programmu un mācībspēku samazināšana saistāma arī ar studentu skaita samazināšanos.
RPIVA turpina iebilst pret reformu
RPIVA tomēr ministrijā pirmdien stāstīto sauc par meliem. Gan faktu, ka kāds ar akadēmiju būtu nopietni diskutējis par reformas norisi, gan to, ka šajā reformā būtu ņemti vērā citu iesaistīto pušu viedokļi un ieteikumi
Iebildumus pret procesu, kā notiek reforma, izteikusi Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, arodbiedrību savienība, Augstākās izglītības padome un pedagogu arodbiedrība. Akadēmijas rektore uzskata, ka līdz ar augstskolas likvidāciju nebūtībā aizies arī visas labās iestrādes.
"Kā viņas var saglabāties, ja ir pilnīgi cita koncepcija? Runa jau ir tikai par studiju procesu! Vai jūs esat dzirdējuši kaut ko par tālākizglītību, esat dzirdējuši kaut ko par sadarbības partneriem ārzemēs, kas mums ir sākta, projekti rakstīti? Par to jau vispār šajā lēmuma projektā nav," teica RPIVA rektore Daina Voita.
Kardināli atšķirīgi viedokļi abām pusēm ir arī par to, cik strauji šī reforma nākusi. Ministrijā uzskata, ka par iespējamu akadēmijas reorganizāciju diskutēts jau četrus gadus. Tikmēr akadēmijas rektore norāda – nav bijis nevienas protokolētas darba sēdes par šo jautājumu, savukārt sarunas pie kafijas tases par to, ka “kaut kas jāmaina”, nevar uzskatīt par diskusiju.
Tiesībsargs aicina apturēt RPIVA likvidāciju
Par akadēmijas reorganizācijas procesu satraukts ir tiesībsargs Juris Jansons, kurš aicināja premjeru Māri Kučinski apturēt rīkojuma projekta tālāku virzību.
Jansons aicināja premjeru uzlikt par pienākumu Izglītības ministrijai pienācīgi informēt sabiedrību par uzsāktajiem procesiem, kā arī diskutēt un ar ieinteresētajām pusēm saskaņot reorganizācijas mērķi.
Tagad šai viedokļu cīņai laiks tiek pagarināts vēl vismaz par divām nedēļām, jo pēcpusdienā koalīcijas padome pēkšņi lēma otrdien, 7.martā, valdībā akadēmijas likvidācijas plānu tomēr neskatīt. Jautājuma skatīšana atlikta pēc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) lūguma.
Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars skaidroja, ka dokumenti par augstskolas reorganizāciju saņemti tikai aizvadītās nedēļas nogalē, un partijas biedri ar tiem nav paspējuši iepazīties.
ZZS pārstāvjiem šobrīd pietrūkstot pārliecinošu argumentu, lai atbalstītu koalīcijas partnerus.
Vienlaikus IZM dots uzdevums precizēt rīkojumu, tajā īpaši uzsverot, ka arī visas akadēmijas reģionālās filiāles turpinās pastāvēt un ka pašreiz nevienas citas augstskolas likvidācija netiek plānota.
