Ieviešot iepakojuma depozīta sistēmu, pārstrādei tiks savākti 90% stikla un plastmasas pudeļu un skārdeņu.
“Tas nozīmē, ka tas viss atgriežas ekonomikā,” uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība). “Otrām kārtām ir ļoti būtisks ieguvums videi. Tieši plastmasas izstrādājumi, kā ir pierādījies pēdējos pētījumos, ir ļoti bīstami.
Mēs redzam, ka viņi nonāk pat dažādu jūras iemītnieku organismos, zivīs un tamlīdzīgi, kas galu galā bojā tālāk arī mūsu veselību, atstāj ļoti būtisku iespaidu,”
norāda Gerhards.
Depozīta sistēmas ieviešanai šobrīd piekritušas arī pārējās koalīcijas partijas – “Vienotība” un Zaļo un zemnieku savienība. Lietā tikšot piesaistītas Ekonomikas un Zemkopības ministrijas. Atšķirībā no Gerharda sākotnējās ieceres depozīta sistēmai vajadzīgos grozījumus likumos uzreiz virzīt caur Saeimu, koalīcija nolēmusi tos vispirms skatīt valdībā.
“Es vēlos vispirms tiešām uzklausīt ekspertus,”
norāda premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). “Tāpēc jau arī mums ir Ministru kabineta komiteja, kur mēs varam piekrist, nepiekrist, paliekam pie sava lēmuma, bet mēs dzirdam, ko saka gan nozares spēlētāji, gan iesaistītie,” skaidro Kučinskis.
Depozīta sistēmas izmaksas nonāks uz patērētāju pleciem – par dzērieniem veikalos būs jāmaksā klāt 15 centi, no kuriem 10 varēs atgūt, pudeli nododot. Kopējās sistēmas ieviešanas izmaksas gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gerhards, gan Latvijas Darba devēju konfederācija lēš ap 30 miljoniem eiro.
Vēl esot vairāki neskaidri jautājumi, piemēram, vai depozīta sistēmas ieviešana nepadarīs bezjēdzīgas kādas no lielajām investīcijām atkritumu šķirošanā. Gerhards gan uzsver, ka depozīta sistēma attieksies uz aptuveni 10% - 15% iepakojumu, tāpēc šķirošanas poligoni un infrastruktūra tāpat būs vajadzīga. Tikmēr ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (“Vienotība”) ir bažas par to, kā depozīta sistēma varētu atsaukties uz inflāciju.
“Vai šis 15 centu sadārdzinājums par vienu dzēriena pudeli neradīs jaunu inflācijas vilni, jo tomēr jārēķina – tas bieži vien ir pat 15% uz vienu tādu dzēriena vienību? Katrā ziņā tas ir jāizvērtē, un, ja mēs varam dabūt atbildes uz šiem jautājumiem, mums nav nekādu iebildumu virzīties uz priekšu ar depozīta sistēmu Latvijā,” stāsta Ašeradens.
Ministrs Gerhards piedāvājis depozīta sistēmu ieviest ar 2020. gada 1. janvāri, tomēr viņš atzīst, ka par termiņu diskusijas turpināsies. Politiķi cer vajadzīgās izmaiņas likumos apstiprināt līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Darba devēji pauž bažas, ka visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem, jo nav iespējas sistēmas ieviešanai piesaistīt ES līdzfinansējumu. Turklāt izmaksas sadārdzinās preces cenu. Piemēram, Lietuvā vienas iepakojuma vienības cena pēc depozīta sistēmas ieviešanas esot kļuvusi par aptuveni 15 centiem dārgāka, saka organizācijā.
Ministrija iecerējusi līdz gada vidum panākt, ka Saeima pieņem depozīta sistēmas ieviešanai nepieciešamos grozījumus likumos.
