Līdz šim Latvijā bija 43 svētku, piemiņas un atceres dienas, tagad būs vēl četras:
- 2. marts – Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena
- 17. marts – Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena
- 15. oktobris – Valsts valodas diena
- 21. novembris – 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres diena
Valmieras Valsts ģimnāzijas un Valmieras sākumskolas vēstures skolotāja Ineta Amoliņa, pirms došanās atvaļinājumā kārtojot pēdējos rakstu darbus, apskata jaunākās ziņas. Izrādījās, ka nākamajā mācību gadā skolēniem tagad būs jāatgādina par jaunām atceres dienām.
“Protams, 17. marts un saruna par Konstantīnu Čaksti nebūs nekas jauns. Šīs dienas ir pieminēšanas vērtas, bet ne kaut kā baigi grandiozi. Veidojot kalendārus, man pietiktu ar pieciem datumiem, ja godīgi. Tad tas ir nozīmīgs notikums skolā, valstī, un gada laikā, sarīkojot piecus milzīgus, skaistus pasākumus, tas paliktu kā akmenī iecirsts,” pastāstīja skolotāja Amoliņa.
Likumprojekts par jaunām atceres dienām tika diskutēts kopš 13. Saeimas darba sākuma – nepilnus trīs gadus. To izskatīja Saeimas Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisijā. Saeimas deputāte Dace Rukšāne ("Attīstībai/Par!") atzina, ka diskusijās negāja viegli un viedokļi atšķīrās.
Politiķe uzskata, ka atzīmējamo dienu kalendārā nav par daudz. “Tās dienas dod iespēju cilvēkiem, kas par to interesējās. Viņiem tāda spēcīgāka platforma, lai varētu par to pavēstīt citiem. Tomēr kaut kā sabiedrības sociālai atmiņai šīs zināšanas atjauno, un arī jaunajai paaudzei liek saglabāt atmiņas par šīm dienām,” sacīja Rukšāne.
Saeimas deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka īsti nav iedziļinājies šajā tematā, bet nobalsojis par šīm četrām atceres dienām.
Savukārt vēsturnieks Jānis Šiliņš zināja stāstīt, ka iedzīvotāju viedokļi dalās, kuru atceres dienu vajadzētu iekļaut kalendārā, bet kurai tur nevajadzētu būt. “Tādu datumu varētu būt daudz. Tad ir jautājums, kā politiķi uzskata, vai šis konkrētais datums ir sabiedrībai nozīmīgs. Protams, tur nāk klāt jautājumi par atmiņu politiku un komunikācijas lietām,” norādīja Šiliņš.
Skolēniem mazākajās klasēs atgādina par dažādām Latvijas svētku un atceres dienām, bet, ja par to nerunā ģimenēs, tad iegaumēt šādas dienas ir grūti, piebilda vēstures skolotāja.