Apkopojot 13. Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu bilanci, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņoja – sodus vajag bargākus. Pēdējo trīs gadu laikā, kad aizvadītas arī trīs vēlēšanas, sodi par dažādiem aģitācijas pārkāpumiem piemēroti 38 reizes, un to apmērs svārstījis no 10, 50 un 70 eiro līdz nepilnam pusotram tūkstotim eiro.
Šādas summas no pārkāpumiem neattur, uzskata KNAB, gluži otrādi – likumā noteiktie ierobežojumi nereti tiek klaji ignorēti.
Tā tas bija, piemēram, ar Spīķeru kvartālā nelikumīgi uzstādītajiem partijas “Saskaņa” aģitācijas plakātiem, kurus pēc neauglīgiem aizrādījumiem nācās noņemt pašam KNAB. Maksimālais sods, ko partijai varēja piemērot, bija 1400 eiro.
Tāda pati summa uzrēķināta arī “Dienas Biznesam” par slēptu “Saskaņas” un “KPV LV” reklāmu pusotrā miljonā laikraksta eksemplāru. Šajā gadījumā gan uzņēmumam arī jāatmaksā valsts budžetā vairāk nekā 100 000 eiro, par kuriem pārsniegts politisko reklāmu tēriņu limits.
Bet KNAB plānotie grozījumi paredz – par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem vairs netiks sodīts uzņēmums vai partija, bet konkrēta persona, piemēram, politiskā spēka valdes priekšsēdētājs.
“Juridiskas personas nereti nesadarbojas ar biroju, tiek nomainīta juridiskā adrese. Atbildīgs būs valdes loceklis un, nomainot juridiskai personai valdes locekli vai adresi, nebūs iespējams izvairīties no soda,” skaidroja KNAB Politikas plānošanas nodaļas priekšniece Inese Zelča.
Maksimālais sods par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem – 1400 eiro – gan nav palielināts. Tiesa, pēc plānoto izmaiņu ieviešanas to varēs piemērot fiziskām personām, kuras atšķirībā no uzņēmumiem un organizācijām līdz šim varēja sodīt lielākais ar 700 eiro sodu.
Tas nozīmē, ka, piemēram, Spīķeru plakātu gadījumā lielāku sodu nekā šajā situācijā jau piemērotos 1400 eiro noteikt tik un tā nevarētu, bet atšķirība būtu tāda, ka tas būtu jānomaksā nevis partijai “Saskaņa”, bet gan tās valdes priekšsēdētājam, kurš tobrīd bija Nils Ušakovs, personīgi.
KNAB uzskata, ka tieši nepieciešamība uzņemties personīgu atbildību par likumpārkāpumu būs galvenais dzinulis ierobežojumus nepārkāpt un maksimālo soda apmēru palielināt nav nepieciešams.
“Mēs vērtējām, bet šobrīd mēs palikām pie šī. Protams, Saeimā ir iespējamas diskusijas par to, vai vēl palielināt sodus,” sacīja Zelča.
Tiesa, ievērojamu sodu palielinājumu iecerējusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas uzrauga aģitācijas pārkāpumus televīzijā un radio. Maksimālo soda mēru par nelikumīgu politisko reklāmu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos plānots celt no nepilna pusotra tūkstoša eiro uz septiņiem tūkstošiem eiro.