Krasās klimata pārmaiņas Eiropā kļuvušas par jaunu izaicinājumu. Pētnieki diskutē, kā negaidītie karstumu viļņi, vētras, ugunsgrēki un plūdi ietekmēs ekonomiskos procesus - gaidāmās ražas un saldūdens krājumus. Tā, piemēram, lielais sausums Dienvideiropā un Austrumeiropā šovasar veicinājis graudu cenu palielināšanos.
Laikapstākļi arī šovasar pārsteiguši Eiropas iedzīvotājus. Spānijā, Portugālē un Francijā svelmes dēļ plosās ugunsgrēki, nodedzinot tūkstošiem hektāru, arī Čehijā vēl nesen iedzīvotāji augusta nogalē piedzīvoja 40 grādu karstumu, bet Latvijā cilvēki jau sākuši meklēt ziemas jakas un cimdus. Klimata pārmaiņas nav nekas neparasts, un ar to cilvēce saskārusies vienmēr, taču pēdējos gados vērojams, ka arvien biežāk ir ekstrēmi laika apstākļi. Latvijas vadošā klimata pētniece Agrita Briede skaidro, ka pie šāda secinājuma pētnieki nonākuši vērojot klimata izmaiņas pēdējos 30 gadus.
Ekspertu viedokļi pagaidām atšķiras, vai šie gadījumi ir tikai cikliski traucēkļi, vai arī tie varētu pieaugt daudz smagāk turpmākajās desmitgadēs, radot jaunus izaicinājumus Eiropai. Kaut arī daudzviet Eiropā ir pietiekami daudz saldūdens krājumu, tā nav pasargāta no tā trūkuma. Vācijas vides centra pētnieki brīdinājuši, ka ES valstis var saskarties ar ūdens trūkumu un aicinājuši vairāk uzmanības pievērst piesārņojuma problēmām. Latvijas vides pētniece stāsta, ka regulāri tiek publicēti scenāriji par iespējamajām klimata izmaiņām. Latvijai gan tie ir labvēlīgi, un tuvāko piecdesmit gadu laikā sola tikai nelielas temperatūras svārstības.
Šovasar karstums centrālajā un dienvideiropā būtiski palielinājis graudu un kukurūzas cenas. Kukurūza tiks ievākta mazāk nekā plānots. Jāpiebilst, ka aizvadītajā gadā negaidīts sausums Eiropu pārsteidza pērn pavasarī. Pērn gada pirmie mēneši bija sausākie kopš deviņpadsmitā gadsimta vidus. Latvijas vides pētniece pastāstīja, ka Latvijā reaģējot uz gaidāmajām klimata izmaiņām tiks izstrādāts plāns, kā novērst Rīgu no aplūšanas.
Foto: L.Krone/LETA
