Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

Grūtības atrast sabiedrisko mediju pārraugus SEPLP – arī atalgojuma dēļ

Kavējas sabiedrisko mediju pārraugu atlase; varētu rosināt lielāku algu

Jaunais Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārraugs – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) – vēl joprojām nav uzsācis darbu. Šajā trīs cilvēku institūcijā pa vienam pārstāvim ir jāizvirza Saeimai, Valsts prezidentam un nevalstiskajām organizācijām. Tomēr visu šo institūciju pārstāvji Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” pieļāva, ka likumā noteiktais SEPLP locekļu atalgojums varētu radīt problēmas. Tāpēc Valsts prezidents varētu rosināt diskusiju par likumā noteiktā SEPLP atalgojuma palielināšanu, lai jaunajā padomē būtu gatavi strādāt arī augstu kvalificēti profesionāļi.

ĪSUMĀ:

  • Saeimas izsludinātajā konkursā nepieteicās neviens pretendents.
  • Šobrīd atalgojums sanāktu mazāks nekā 2,5 tūkstoši eiro uz papīra.
  • Valsts amatpersonu atlīdzības likumā jaunās padomes locekļu algas noteiktas identiskas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), no kuras jaunā institūcija pārņems sabiedrisko mediju pārraudzības funkcijas.
  • NVO memoranda padome vienojusies, ka atlase notiks konkursā ar vairākām kārtām, kur pretendentus vērtēs speciāli izveidota komisija.
  • Valsts prezidents Egils Levits pretendentus konkursā nemeklēs, kandidāts tiks uzrunāts.

Saeimas konkursā neviens nepieteicās

Jaunais sabiedrisko mediju pārvaldības likums stājās spēkā jau šī gada sākumā, taču vēl līdz šim nav izdevies izveidot SEPLP, kuras sastāvā ir jābūt trīs locekļiem. Viens no tiem ir jāvirza Saeimai. Tomēr konkursā, ko parlaments bija izsludinājis, nepieteicās neviens pretendents. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pieteikšanos uz SEPLP locekļa amatu bija izsludinājusi februārī. Starp sabiedrisko mediju pārvaldības likumā ierakstītajām prasībām ir Latvijas pilsonība, augstākā izglītība, valodu prasme, nevainojama reputācija, spēja saņemt pielaidi valsts noslēpumam, nedarbošanās politisko spēku valdē un citi.

Konkrēti Saeimas izvirzāmajam padomes loceklim likumā noteikta arī specifiska prasība – vismaz piecu gadu profesionālā pieredze kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.

“Gala rezultātā 21 dienu mēs bijām nolikuši termiņu, lai sagaidītu kādu kandidātu, un nesagaidījām itin nevienu –

nedz no deputātiem, nedz arī parasti, ka varētu pieteikties caur komisiju,” atzina Saeimas komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Tagad pieteikšanās termiņš ir pagarināts līdz marta beigām, un atbildīgā Saeimas komisija iecerējusi procesā iesaistīt arī personāla atlases kompāniju, kas varētu uzrunāt potenciālos kandidātus.

Tomēr komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš neizslēdza, ka pēc tam vajadzēs lemt par to, vai nebūtu jāpārskata likumā ierakstītais SEPLP locekļu atalgojums. Šobrīd tas sanāktu mazāks nekā 2,5 tūkstoši eiro uz papīra.

“Mazliet pagarinot šo termiņu līdz 30. martam, es domāju, ka mēs sapratīsim to temperatūru, ja tā var izteikties, par ko īsti šiem kandidātiem ir vairāk vēlmes vai bažas. Bet to temperatūru mēs saprastu mazliet vairāk uz to 30. martu. Šī atalgojuma problēma – personīgi es uzskatu, ka tas ir aktuāls jautājums. Bet, no otras puses, šajā visā pandēmijas notikumu virpulī, kas šobrīd notiek Latvijā, ar dažnedažādām citu instanču atalgojuma sistēmām un veidiem – manuprāt, vēl mazliet mēs varam pagaidīt ar šo diskusiju. Vismaz līdz 30. martam,” teica Kaimiņš.

Valsts amatpersonu atlīdzības likumā jaunās padomes locekļu algas noteiktas identiskas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), no kuras jaunā institūcija pārņems sabiedrisko mediju pārraudzības funkcijas.

SEPLP būs Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kapitāldaļu turētāja. Valdes locekļu algas šajos medijos ir vismaz divas reizes lielākas, nekā tās ir paredzētas uzraugiem, lēsa Kaimiņš.

NVO memorandu padome rīkos konkursu ar vairākām kārtām

Ja Saeima kandidātu pieteikšanos ir izsludinājusi jau atkārtoti, tad tik ļoti nesteidzas abu pārējo padomes locekļu iesniedzēji. Viena no tiem ir Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Valsts kancelejas direktora vadītās padomes sastāvā ir gan ierēdņi, gan nevalstisko organizāciju ievēlēti pārstāvji. Pretstatā Saeimai, kur lēmumu par to, kuru no kandidātiem virzīt balsojumam, galu galā pieņems politiķi, NVO memoranda padome vienojusies, ka atlase notiks konkursā ar vairākām kārtām, kur pretendentus vērtēs speciāli izveidota komisija.

Gala lēmums par komisijas sastāvu un kritērijiem, pēc kuriem tiks vērtēti kandidāti, gaidāms tuvāko nedēļu laikā. Pēc tam tiks izsludināts arī pats konkurss, stāstīja padomes vadītāja vietnieks, NVO pārstāvis Andris Gobiņš: “Vai beigu beigās patiešām šis konkurss būs veiksmīgs vai neveiksmīgs – tas ir atkarīgs no konkrētajiem pieteikumiem. Ja piesakās divi vāji kandidāti, tad arī tieši par to mēs runājām memoranda padomes darba grupā – ka labāk tad nevirzīt nevienu un atkārtot procesu, nevis dzīvot ar viduvējību.”

Tas, ka Saeimai pagaidām nav veicies ar sava pārstāvja atrašanu, Gobiņu neizbrīnīja: “Mums liels pārsteigums tas nav, jo prasības, ko likumdevējs ir izvirzījis padomes locekļiem, ir ļoti augstas. Ir tikai trīs padomes locekļi, kuriem ir pusgada laikā, ja es pareizi atminos, jāizstrādā mediju apvienošanas plāns... (..)

Mēs prasām īstenībā ideālo cilvēku šai padomei, un, ja skatās pretī, ko atkal likumdevējs ir noteicis kā sagaidāmo algu, ko saņem cilvēks, tā nav pati augstākā. Tas nav salīdzināms un pat nav tuvu tam, ko Vakcinācijas centrā [birojā] cilvēki šobrīd saņem.”

Prezidents kandidātu uzrunās

Trešo padomes locekli saskaņā ar likumu izvirza Valsts prezidents. Egils Levits pretendentus konkursā gan nemeklēs, stāstīja viņa padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte: “Valsts prezidents ļoti labi pazīst akadēmisko un mediju vidi. Un kandidāts tiks uzrunāts. Šobrīd mēs pārrunājam iespējamos kandidātus, bet neviens vēl nav uzrunāts. Katrā ziņā tiks ņemta vērā šī kandidāta līdzšinējā darbība. Jo tas nevar būt nepazīstams cilvēks. (..) Tam ir jābūt cilvēkam, kurš saprot, ka sabiedriskais medijs ir dibināts tāpēc, lai tas veicinātu Latviju kā nacionālu, demokrātisku, tiesisku valsti. Viņam jāsaprot, ka sabiedriskā medija pienākums ir nodrošināt viedokļu daudzveidību un profesionāli ētisku žurnālistiku.”

Neviens no prezidenta komandas uz šo amatu nepretendēs, arī viņa pati ne, uzsvēra Ēlerte. Savukārt Saeimas pirmā neveiksme kandidātu atlasē ir signāls tam, ka atalgojuma jautājums būtu jāatrisina vēl pirms kandidātu uzrunāšanas, uzskata prezidenta padomniece:

“Gan valdībai, gan Saeimai būtu jāsaprot, ka šis ir ārkārtīgi, ārkārtīgi atbildīgs darbs, jo sabiedriskais medijs veido sabiedrisko domu.

Tam ir jābūt līderim mūsu informācijas telpā. Un no tā, cik kvalitatīva ir šī telpa, pēc būtības ir atkarīgs, cik kvalitatīva ir demokrātija, kādas ziņas cilvēki uzzina, ko viņi diskutē. Un, protams, atalgojuma jautājums ir problēma. (..) Prezidents zina šo problēmu, un, iespējams, ka savu iespēju robežās viņš arī par to runās.”

Visi SEPLP locekļu virzītāji “De facto” pauda cerību, ka vasarā padome varēs uzsākt darbu. Līdz brīdim, kad jaunā padome tiks izveidota, sabiedriskos medijus turpinās pārraudzīt NEPLP. Pēc izveidošanas SEPLP  būs liela loma citu sabiedriskajiem medijiem būtisku figūru izvēlē. Likumā noteikts, ka padome ievēlē amatā un atbrīvo no tā Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio valžu locekļus, galvenos redaktorus un sabiedrisko mediju ombudu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt