Valsts dara visu, lai likvidētu mazās lauku slimnīcas, tā saka Kārsavas slimnīcas vadītājs Vjačeslavs Protasovs par valsts samazināto finansiālo atbalstu slimnīcai. Šogad sekundārās medicīniskās palīdzības sniegšanai Kārsavas slimnīcai ir piešķirti nepilni 30 000 latu, kas ir par piekto daļu mazāk nekā pērn. Iepriekšējo gadu slimnīca noslēdza ar vairāk ne kā 20 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem, 8 tūkstoši latu lieli zaudējumi radušies jau šajā gadā. Ceturtdien situāciju slimnīcā domes sēdē vērtēja Kārsavas novada domes deputāti. Lai uzlabotu situāciju, dome nolēma ļaut palielināt slimnīcai maksu par sociālās aprūpes sniegšanu. Taču tas ir tikai pagaidu risinājums, kas nerisina kopējo problēmu, tā atzīst gan Kārsavas slimnīcas gan novada vadītāji.
Ziņa par to, ka nelielā pašā Latgales pierobežā izvietotā Kārsavas slimnīca nonākusi bankrota priekšā, pāršalca uz reiz pēc tam, kad slimnīcas vadība publiski sāk celt trauksmi par nespēju vairs sniegt medicīnisko palīdzību. Tam par iemeslu - smagā finansiālā situācija.
Visticamāk Kārsavas slimnīca tomēr nav objektīvi izvērtējusi savas saimniekošanas iespējas, tā ir nereta parādība veselības iestādēs, tā šodien raidījumā Krustpunktā, analizējot situāciju Kārsavā uzsvēra veselības ministre Ingrīda Circene. Šogad sekundārās medicīniskās palīdzības sniegšanai Kārsavas slimnīcai ir piešķirti nepilni 30 000 latu, tas ir krietni mazāk kā iepriekš, ar to pietiek , lai pie speciālista dienā par valsts naudu varētu atnāk viens vai maksimāli divi pacienti, te runa ir par neirologu, ginekologu, internistu. Iedzīvotāju kontingents laukos katastrofāli noveco un attiecīgi aug pieprasījums pēc medicīniskās palīdzības ir neiespējami. Statistikai - pērn Kārsavas novadā nomira 156 cilvēki un tikai 35piedzima, tāpēc ārstēties jāļauj visiem arī attālāk pierobeža dzīvojošajiem.
Kārsavas slimnīca ir viena no tām 13 Latvijas mazajām slimnīcām, kuras skāra iepriekšējos gados veselības ministrijas izstrādātais tā sauktais māsterplāns, kas jau tad faktiski nozīmēja mazo lauku slimnīcu pirmo soli uz likvidāciju. Jau toreiz neviens neieklausījās mazo lauku slimnīcu problēmās. Arī šobrīd, kad slimnīca nonākusi tuvu bankrotam, diezin vai kādas akcijas vai palīgā saucieni spēs palīdzēt, saka Kārsavas slimnīcas vadītājs Vjačeslavs Protasovs.
Lai atbalstītu slimnīcu ceturtdien Kārsavas novada dome ļāva slimnīcai no 180 uz 250 latiem palielināt maksu par sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšanu. Šobrīd šos pakalpojumus te izmanto 22 cilvēki, taču diezin vai tā būs izeja no situācijas, atzīst slimnīcā. Šobrīd Kārsavā cer uz veselības ministrijas atbalstu slimnīcai, to, ka tas ir reāli pašvaldības vadītāja Ināra Selicka no veselības ministres Ingrīdas Circenes saklausījusi pašvaldību savienības kongresā Preiļos.
