ĪSUMĀ:
- Kariņš uzskata, ka viņa vadītā valdība gada laikā pierādījusi spēju strādāt.
- Galvenie panākumi – finanšu sektora stabilizēšana, vienošanās par atbalstu svarīgām amatpersonām.
- Politologs Skudra: valdības stabilitāti nodrošināja spēja pieņemt 2019. un 2020. gada valsts budžetu.
- Valdības vadītājs kā šā gada svarīgākos uzdevumus min nodokļu sistēmas izmaiņas.
- SKDS aptauja liecina, ka sabiedrības novērtējums valdības darbam gada nogalē ir pasliktinājies.
"Es kopumā vērtēju valdības darbu un piecu koalīcijas partneru sadarbību kā apbrīnojamu un labu. Cik stabila bija valdība pirms gada, tik stabila viņa ir šodien," uzskata Kariņš. "Mēs esam līdz šim varējuši vienoties par visām amatpersonām, likumiem un virzīties uz priekšu. Faktiski, kad es atskatos uz iecerēto grafiku, tad mēs esam spējuši pie tā turēties. Tātad rīcībspējīga valdība ar stabilu skaitlisku atbalstu arī Saeimā."
Premjers Kariņš izvērtējumā par valdības darbu pirmajā gadā uzsvēra, ka nācies steigšus veikt finanšu sektora "kapitālo remontu", vienoties par Valsts prezidenta Egila Levita, Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un vēl vairāku svarīgu valsts amatpersonu ievēlēšanu. Turpināma administratīvi teritoriālā reforma, no kuras iznākuma būs atkarīgas izmaiņas veselības aprūpes un izglītības sistēmā, tāpat šogad būtisks darbs un arī valdības stabilitātes mērītājs būs izmaiņas nodokļos no nākamā gada.
"Es ceļu kolēģiem priekšā vienu tēmu – taisnīguma un tiesiskuma stiprināšanu visos aspektos, tai skaitā nodokļu sistēmā.
Ja visi prasa no nodokļiem un no valdības labumus izglītības, veselības aprūpes jomā, pensijās, tad mums arī ir svarīgi, ka visi vienlīdzīgi vai taisnīgi iemaksā visu šo sistēmu uzturēšanā," paziņoja premjers.
Finanšu ministrija ar pirmajiem priekšlikumiem nodokļu reformas izmaiņām plāno nākt klajā jau februāra sākumā. Politologs Ojārs Skudra no Latvijas Universitātes uzskata, ka valdības stabilitāti nodrošināja spēja pieņemt 2019. un 2020. gada budžetu.
"Kariņš un valdība, ko viņš vada ar saviem kompromisiem, ir pierādījuši, ka valdība var ne tikai eksistēt un vērot notiekošo, bet ir spējīga risināt pastāvošās problēmas. Sākotnējās prognozes man saistījās ar to, ka, ja pieņems budžetu, ievēlēs Valsts prezidentu un veiksmīgi aizvadīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tad mana prognoze bija, ka līdz rudenim strādās droši. Tad veiksmīgi noslēdzās arī valsts budžeta process," sprieda Skudra.
Vienlaikus sabiedrības novērtējums valdības darbam gada nogalē ir pasliktinājies, liecina SKDS veiktā aptauja.
Kariņa vadītās valdības popularitātes rādītāji šā gada laikā ir kāpuši un krituši, atzina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
"Pēdējie rezultāti ir diezgan pesimistiski, sērīgi un drūmi.
Decembrī tikai katrs ceturtais vai katrs piektais jeb 22% ir pauduši apmierinātību ar valdības darbu. Pretstatā 72%, gandrīz trīs ceturtdaļas respondentu, ir pauduši neapmierinātību," teica Kaktiņš.
Sociologs gan atgādināja, ka zemi sabiedrības atzinības rādītāji Saeimas un valdības darbam, kas atklājas ik mēnesi īstenotajās "Latvijas Barometra" aptaujās, novēroti arī iepriekšējai Māra Kučinska vadītajai valdībai un vēl krietni iepriekš. Šādi aptauju rezultāti tomēr ir pretrunā vienai no Kariņa valdības pamattēzēm, piebilda Kaktiņš.
"Veidojas liela pretruna [Kariņa teiktajam], ka mēs varētu būt tā jaunā ziemeļvalsts. Ja paskatāmies, kā ziemeļvalstu iedzīvotāji vērtē savas varas institūcijas un kā Latvijā, tā ir kā diena pret nakti! Pat Igaunijā šie vērtējumi ir ievērojami labāki," sprieda SKDS vadītājs.
Pēc politologa Skudras domām, sabiedrība augstāk novērtē premjera Kariņa darbu, jo viņš izraudzījies valdības pārrauga lomu un konkrētas problēmas ar rezolūcijām uzdod risināt nozaru ministriem.
Pēc Kariņa uzdevuma veselības ministres Ilzes Viņķeles ("Attītībai/Par") vadībā pašlaik top mediķu atalgojuma modeļa izmaiņas, tāpat iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam ("KPV LV") uzdots nodrošināt caurskatāmu konkursu uz Valsts policijas priekšnieka amatu. Valdošās koalīcijas politiķu saliedētību gan pārbaudīs arī pavasarī iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, tāpat līdz novembrim turpinās vairāku organizāciju iniciētā parakstu vākšana par Saeimas atlaišanas rosināšanu, piebilda profesors Skudra.
"Nu, līdz gada beigām vēl ir daudz laika. Tas būs lielā mērā atkarīgs no tā, vai Zaļo un zemnieku savienība un "Saskaņa" šo parakstu vākšanu pavērsīs par neuzticības referendumu valdībai. Šis kā pārejas gads uz jauno Eiropas Savienības budžetu būs ļoti smags gads, un,
ja valdība nekritīs šogad, tad tā, visticamāk, realizēs visus plānus, ieskaitot nākamā gada budžetu, nodokļu reformu un administratīvi teritoriālo reformu," lēsa politologs.
Vēl vairāki politikas vērotāji ir prognozējuši, ka pašreizējā valdība varētu nostrādāt visu 13. Saeimas pilnvaru termiņu.
Kariņa veidotās valdības gadskārta būs ceturtdien, 23. janvārī.
