Kāpēc sievietes brīvprātīgi izvēlas dzīvi bez bērniem?

"Kad tev būs bērns?", "Tavā vecumā jau vajadzētu…" – ar šādām un citām frāzēm, kā arī jautājumiem saskaras virkne Latvijas Radio uzrunāto sieviešu. Starp viņām arī sievietes, kas bērnus nevēlas. Ar līdzīgu pieredzi dalās arī vīrieši, tomēr eksperti atzīst, ka sabiedrības spiediens uz sievietēm šajā jautājumā ir lielāks. Sievietes, kas izvēlas dzīvi bez bērniem, Latvijā ir mazākumā. Tomēr eksperti secina, ka šī tendence kļūs aizvien izteiktāka. Tāpēc Latvijas Radio nolēma noskaidrot, kāpēc cilvēki pieņem lēmumu būt "childfree" jeb "brīvi no bērniem" un ar kādu attieksmi saskaras.

Kāpēc pāri dzīvo bez bērniem?

"Sievietes vēl joprojām tiek nosodītas par to, ko viņas ir izvēlējušās darīt ar savu ķermeni," tā secina sociālantropoloģe Elīna Kursīte.

Kāpēc sievietes brīvprātīgi izvēlas dzīvi bez bērniem?Annija Petrova
    Uz sabiedrības spiedienu norāda arī gandrīz visas Latvijas Radio uzrunātās sievietes, kas publiski savā pieredzē dalīties nevēlējās, gribēja palikt anonīmas un lūdza mainīt viņu balsi. Tādēļ fragmentus no sarunām ielasīs Latvijas Radio kolēģes.

     

    • "Man ir 38 gadi. Precējusies. Izvēlos savu dzīvi dzīvot bez bērniem. Lēmums ir apzināts, nevis medicīnisku iemeslu dēļ. Tas ir mans brīvas gribas lēmums. Šis dzīves posms man nav bijis interesants. Pie tā nonācu jau ļoti sen. 20 gados tas varbūt nebija apzināti. 25 gados parādījās doma: "Varbūt tomēr…" Varbūt 30 gados vēl parādījās doma: "Varbūt tomēr". Bet nu jau tas ir stabils: "Nē".

    Jo ir forši būt pieaugušam cilvēkam, neatkarīgam un dzīvi saistīt ar to, kas mani interesē, nevis pakļauties kāda cita cilvēka – bērna – iegribām vai dienas režīmam."

    Intervijai anonīmi ar mainītu balsi piekrita kāda sieviete, kas norāda, - viņas vīram ir līdzīga nostāja.

    • "Esam apsprieduši šo jautājumu un lēmums ir tas pats. Nē, mēs negribam. Tas nav mūsu laika pavadīšanas mērķis. Un savu brīvo laiku, enerģiju vai finanses mēs liekam ceļojumos vai citās izklaidēs. Atklāti sakot, radinieki mūsu nostāju nezina. Varbūt mūsu pazīšanās sākumā viņi apjautājās: „Nu, kad? Nu, kad?” Varbūt iebakstīja: „Nu, tu nākamā?” Arī vīram radinieki apjautājušies. Bet mēs izvairāmies no konkrētām atbildēm, jo lēmums ir tāds… Latvijai netradicionāls."

    Iemesli dažādi, kāpēc nevēlas bērnus

    Sociālantropoloģe Kursīte rakstījusi maģistra darbu par brīvprātīgajām bezbērnu sievietēm Latvijā. Intervējusi 25 sievietes vecumā no 21 līdz 70 gadiem, bijis atšķirīgs izglītības līmenis un sociālekonomiskais stāvoklis. Arī vecākas sievietes ir gandarītas par savu lēmumu dzīvot bez bērniem. Taču, piemēram, Latvijas Radio sastop arī sievieti, kas nožēlo savu izvēli jaunībā nedzemdēt bērnu.

    Arī Kursītes darbā vairums vēlējās palikt anonīmas. Iemesli, kāpēc sievietes nevēlas bērnus, ir dažādi. Finansiālos apsvērumus pētījumā gandrīz nepieminēja.

    "Tas varbūt tika tā caur puķēm teikts – vēlme saglabāt savu dzīves līmeni, nemainīt to, kā tu dzīvo tagad. Bet vēl nāca klāt arī vienkārši nepatika pret bērniem vai kāda neveiksmīga socializācija ar bērniem, kas bijusi līdz šim. Tad bija arī bailes no fiziskām pārmaiņām," stāsta Kursīte.

    Iemesli bijuši arī bailes no dzemdībām.

    "Tad bija arī tas, kas rietumvalstīs parādījās vairāk, bet pie mums diezgan maz, - bija pārapdzīvotības [pasaulē]  jautājums," saka sociālantropoloģe.

    Tāpat bijusi sieviete, kas skaidroja – līdzšinējās attiecības ar dzīvesbiedru ir tik labas, ka nevēlas mainīt šo attiecību dinamiku.

    23 no 25 sociālantropoloģes uzrunātajām sievietēm bija stabilās un ilgstošās attiecībās. Vienā gadījumā sieviete atzinusi, ka vīrs vēlas bērnu, bet viņa ne. "Tas vīrs, piemēram, dāvina viņai bērnu zeķītes, vai visu laiku runā par bērniem. Es nezinu, kā šīs attiecības ir attīstījušās tagad," saka Kursīte.

    Viņa stāsta, ka lielākoties tas gan ir pāra kopīgs lēmums. "Jo, protams, ka tā ir liela lieta," viņa piebilst.

    Sociālantropoloģe secina, ka Latvijā dominē natālisma ideoloģija.

    „Tā natālisma pamatideja ir dzemdēt pēc iespējas vairāk bērnu. Īpaši Latvijā tiek izmantots: „Mēs taču visi izmirstam". Vispār natālismu var izdalīt vairākos līmeņos: maternitāte un bērnu dzemdēšana tiek uzskatīta par centrālo lomu sievietes identitātē un maternitāti var uzskatīt par patriotisku un etnisku pienākumu, kas Latvijā diezgan daudz tiek sperts laukā; un bērnu dzemdēšana tiek saistīta ar pozitīvām emocijām un jauniem, patīkamiem izaicinājumiem. Latvijā ir visas šīs lietas, manuprāt."

    Izvēloties nedzemdēt bērnus, sieviete nepiepilda sabiedrības gaidas, skaidro Kursīte.

    Bērnu grib, bet ne tagad

    Kāda cita sieviete Latvijas Radio rakstiski atzīst, ka vēlas bērnu, taču ne šajā dzīves posmā. Tomēr tuvinieki un arī ne tik tuvi cilvēki uzskatot par vajadzīgu paust savu viedokli un jautāt: "Kad jau tev būs bērns?” vai teikt "Tev nu jau vajadzētu…".

    "Vispirms vajadzētu iemācīties mazāk iejaukties citu cilvēku dzīvē.

    Bija pat posms, kad bērnu vienkārši nevēlējos tāpēc, ka visi tik ļoti to uzspieda, ka gluži vai pārstāju saprast, vai tā būs mana personīgā vēlme

    vai sabiedrības un tuvinieku uzspiestais. Turklāt mums apkārt ir cilvēki, kas vēlas, bet nevar ieņemt bērnu un to nevēlas nevienam stāstīt. Taču ir cilvēki, kas vienalga jautā "Kad jau jums būs bērns?" Turklāt vēl bērnus novēl kāzās un dzimšanas dienās, it kā tas būtu priekšnoteikums, lai cilvēku varētu nosaukt par laimīgu vai normālu. Tā tikai nostiprina apziņu, ka bērns būtu obligāta dzīves sastāvdaļa, kurai turklāt vēlams vēl parādīties konkrētā, sabiedrībai vispārpieņemtā vecumā."

    Arī sociālantropoloģe Kursīte norāda uz šo aspektu: "Ir arī pētījumi par to, ka sievietes, kurām nevar būt bērnu, izvēlas teikt, ka viņas ir brīvprātīgi izvēlējušās nedzemdēt bērnus, jo tas ir mazāks tabu nekā tas, ka tev nevar būt bērnu."

    Pavīd ekoloģiskais, ilgtspējas faktors

    Latvijā ir ļoti maz sieviešu, kas saka, ka bērnus nevēlas, norāda Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēja, demogrāfe Zane Vārpiņa. Vismaz viens bērns esot sabiedrībā pieņemta norma.

    "Tas, ko pētījumi rāda, – ja sievietēm pašā jaunībā, 20 gadu vecumā pajautā, vai viņas vēlas vai nevēlas bērnu, ir ļoti maz tādu, kuras saka, ka nevēlas bērnus. Tas ir līdzīgi kā citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Latvijā praktiski tādu ir nulle, varbūt 1%. Savukārt, ja paskatās uz to, cik reproduktīvā vecuma beigās, kad viņām jau nav iespējas kļūt par mātēm, ir šādu sieviešu [kurām nav bērnu] - ir apmēram 10-12%," saka Vārpiņa.

    Sievietes bērnu skaitu visvairāk ietekmē izglītības līmenis, norāda demogrāfe. Jo augstāks tas ir, jo mazāk viņai bērnu.

    "Tas nenozīmē to, ka viņas vēlas mazāk bērnu. Vēlamais bērnu skaits viņām joprojām ir salīdzinoši līdzīgs. Bet vienlaikus tas īstenotais bērnu skaits ir zemāks. Tas ir saistīts, protams, ar to, ka ģimenes dzīve un ģimene tiek atlikta uz vēlāku laiku. Tā tiek atlikta, atlikta, atlikta…" atzīst Vārpiņa.

    Ir arī citi iemesli, piemēram, partnera atrašana, nevēlēšanās izkrist no darba tirgus. Statistikā gan ļoti grūti noteikt, kur ir apzināta vēlme būt bez bērniem un kur slēpjas citi iemesli, skaidro Vārpiņa.

    "Šis fenomens sabiedrībā kļūst arvien pieņemamāks. Ir sievietes, kas nevēlas ģimenes, kas apzināti to izvēlas. Ir ekoloģiskais, ilgtspējas faktors, tas arī pavīd kaut kur cauri arvien biežāk. Lielajos statistikas datos tas vēl neparādās. Tas nav tā kā meinstrīms, tā teikt," saka demogrāfe.

    Latvijā dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits, kas sievietei varētu piedzimt dzīves laikā, ir 1,7, kas ir mazliet virs vidējā līmeņa Eiropā, skaidro demogrāfe.

    Kopumā Eiropā pieaug to sieviešu skaits, kas ir bez bērniem. Vienlaikus starp valstīm gan vērojamas atšķirības, līdz ar to demogrāfe norāda, ka nav iespējams prognozēt, vai nākotnē to sieviešu skaits, kas ir bez bērniem, pieaugs vai samazināsies.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti