Dažviet pavasarī zemniekiem varbūt nāksies pārsēt rapšu laukus, saka agronomi. Tikmēr pārāk krasās temperatūras maiņas naktī un dienā, ko pavada spoža saule, nodara kaitējumu augļu koku stumbru mizām. Tomēr nav labuma bez sliktuma, šie laika apstākļi ir pateicīgi tam, lai ietu bojā dažādi kaitēkļi un lai laucinieki varētu doties uz mežu gādāt malku un veikt mežu tīrīšanu.
Stabili -20 grādu robežās termometra stabiņš jau vairākas naktis rāda Latvijas austrumos. Laukos rodas pirmās bažas, ka dārzos var kas apsalt, stāsta Aivars no Kalupes pagasta: „Kailsalā ir auksti, viss iesalis, dīķi un arī ezeri jau pārklājušies ar ledu, tagad visus uztrauc, lai neizsalst ābelītes. Ja rozes vēl var piesegt, tad ābeles jau būs grūti nosargāt.”
Lielais sals vairāk darba rada arī sociālajiem darbiniekiem un aprūpētajiem, neizpaliek satraukums par vientuļajiem, attālos laukos dzīvojošajiem cilvēkiem. „Tagad ir grūtāk, visvairāk jau bailes par krāšņu pārkurināšanu, visus brīdinām, lai labāk kurina biežāk, bail, ka nenotiek kāda ugunsnelaime,” saka Līksnas pagasta sociālā darbiniece Elvīra Vorošena.
Sals paliels, traktorus jau vairākas dienas nevar iedarbināt, stāsta vietējie zemnieki. Tā ir pielāgošanās ziemai pēc ilgstoši siltā laika, saka Dienvidlatgales lauku konsultāciju centra vadītājs Guntars Melnis:
„Pēc ilgstošās temperatūras pie plus 10 grādiem un tik straujiem mīnusiem, kad sals jau mīnus 20 grādi, arī zemnieki ne visi bija tam gatavi, kādam traktora bākā arī palikusi vasaras degviela, tā vairs neplūst, kā vajadzīgs. Bet tās jau īslaicīgas problēmas - būs jānolej vecā degviela, jāpatīra filtri, un tad jau varēs droši iekļauties ziemas ritma dzīvē.”
Šādi apstākļi ir pateicīgi, lai veiktu mežu darbus vai sagādātu malku apkurei, ko laucinieki arī dara. Tas esot ierasts darbs ziemā, un šī gada sals lauku cilvēkus vēl nebiedējot - citus gadus ir piedzīvoti arī mīnus 30 grādi, stāsta Valentīna, kas ar vīru attīra aizaugušo grāvmalu un pie reizes gādā malku. Krietni vairāk laika jāvelta arī lopiem kūtī, jāsagādā ūdens un barība. Tas lielos salos ir būtiski - neaizmirst par mājlopiem, atgādina arī Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti.
Svarīgākais, lai lopiņiem ir sagādāts dzeramais ūdens, pilnvērtīga barība un kūtīs jānodrošina labs mikroklimats, nosiltinot kaut vai ar sienu, lai kūtīs lopiem nebūtu caurvēju,” norāda Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus.
Lielā salā ārā nav jāatstāj arī savi suņi un kaķi, atgādina speciālisti. Taču ja ir lietas, kas ir cilvēka spēkos, tad ir arī tādas, kur daba var ņemt virsroku; diezin vai izdosies salā palīdzēt ziemājiem – visticamāk, pavasarī būs lauki jāpārsēj, saka zemnieki, kas pagājušajā rudenī Latgales pusē noriskēja iesēt ziemas rapsi, atzīst Līksnas zemnieks Viktors Kalāns:
„Šobrīd problēmas jau var būt, pie tik zemām temperatūrām rapsis var izsalt un nav izslēgts, ka pavasarī lauki būs jāpārsēj.”
Vēl lielākas bažas ir augļu dārzu saimniekiem, tiem stindzinošais sals var nopietni pabojāt un izsaldēt dārzus,
„Problēmas rada pārāk straujās temperatūras maiņas - naktīs ir mīnus 20, dienā ap mīnus 10, turklāt vēl spīd spoža saule, augļu koku dārziem tas nepatīk: kociņiem, kas nav tik piemēroti mūsu salīgās ziemas apstākļiem, var sākt plaisāt miza un daudzi dārzi var iet bojā,” atzīst lauku konsultāciju centra vadītājs un agronoms Guntars Melnis.
Nav ļaunuma bez labuma, stiprie sali noteikti dos arī savu pozitīvo – proti, mazinās baciļu un kaitēkļu izplatību, stāsta Guntars Melnis:
Kailsals un ilgstoši noturīgi sali kaitēkļu iznīcībai jau nāk tikai par labu, Kolorado vabolēm, visādiem spīguļiem, tripšiem un smecerniekiem ilgstoši barga sala periods nepatīk, un zemniekiem vasarā ar tiem būs mazāk problēmu.”
Aukstā ziema vēl turpināsies, sola sinoptiķi, bet Latgales lauku ļaudis gaida pirmos nopietnākos nokrišņus - sniega veidā, kas situāciju ieilgušajā kailsalā uzlabotu un mazinātu bažas par gaidāmajām ražām.
