Latvijas klimata mērķus pašlaik pamatā nosaka divi plānošanas dokumenti:
- Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam;
- Nacionālais enerģētikas un klimata plāns.
Dokumenti pamatā nosaka, ka Latvijai, tāpat kā visām citām Eiropas Savienības valstīm, līdz 2050. gadam jākļūst par oglekļa emisiju ziņā neitrālu valsti.
"Tātad tās emisijas, kas Latvijā tiek radītas, tiek kompensētas ar piesaistēm, ko nodrošina, teiksim, zemes sektors. Savukārt ir starpmērķi 2030. gadā, par kuriem šobrīd vēl notiek diskusija," sacīja VARAM valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis.
Viens no galvenajiem aspektiem, kas pārrunāts Ēģiptē notiekošajā konferencē, ir jau nosprausto mērķu izpilde.
"Ir pieņemti daudzi lēmumi, un to iedzīvināšana notiek daudz lēnāk, nekā tas ir nepieciešams, ņemot vērā to, ka klimata situācija pasaulē pasliktinās," sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Pasaules Dabas fonda (PDF) pārstāvniecība Latvijā uzskata, ka arī Latvija klimata mērķu izpildē ir iepalikusi attiecībā pret iepriekš nospraustajiem mērķiem. Vienlaikus šobrīd vēl nav par vēlu, lai pieļautās kļūdas labotu.
"Šobrīd mēs esam diezgan atpalikuši, jo 2016. gadā, kad tika parakstīts Parīzes nolīgums, bija paredzēts, ka mēs būsim 2020. gadā daudz attīstītāki, nekā mēs esam šobrīd. Ja tiešām arī lēmumu pieņēmēji sāk nopietni uz šo skatīties un balstīties zinātnē, balstīties uz faktiem, kas notiek, un neatlikt to atkal uz kaut kādu laiku, tad tas ir iespējams," norādīja PDF Latvijā klimata programmas vadītāja Katrīna Madara Stadgale.
Dabas fonda pārstāve arī uzsvēra – Latvijai emisiju samazināšanas plānu ziņā labāk veicas, piemēram, enerģētikā.
Tikmēr, piemēram, transporta vai lauksaimniecības jomā Latvija no citām reģiona valstīm iepaliek.
