Panorāma

Latviju šķērso lidmašīna ar sankcijām pakļautu pasažieri

Panorāma

“Apvienotais saraksts” piebremzē skolu reformu

Juristu eksāmena rezultāti atspoguļo problēmas nozarē

Juristu eksāmena bēdīgie rezultāti atspoguļo problēmas nozarē

Šogad ziemas sesijā vienoto juristu kvalifikācijas eksāmenu nokārtojis vien aptuveni katrs ceturtais no maģistratūras studentiem, kas eksāmenam pieteicās. Eksāmens valsts līmenī ieviests pirms dažiem gadiem, un tas ir obligāts, lai varētu iegūt jurista kvalifikāciju un strādāt kādā no piecām ar tieslietām saistītām profesijām. Samērā vāji eksāmena rezultāti gan nav pārsteigums, ņemot vērā to, kā studentiem ar šo pārbaudes darbu veicies iepriekš.  

ĪSUMĀ:

  • Šogad jurista kvalifikācijas eksāmenu spēja nokārtot 26% pretendentu.
  • Bez kvalifikācijas nevar strādāt kā advokāts, tiesnesis, prokurors, notārs vai tiesu izpildītājs.
  • TM: eksāmens nepieciešams, lai speciālistiem būtu noteikts zināšanu standarts.
  • Šogad eksāmenu nokārtoja tikai RSU un LU studenti.
  • Augstskola "Turība": būtu jādiskutē par eksāmena saturu un tā izmaiņām.
  • Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija: arī bez eksāmena studenti darbu atrast var.
  • Tiesnešu biedrība: pēc pieciem gadiem mēs varam būt lielā bedrē – trūks tiesnešu un darbinieku.

Jurista kvalifikācijas eksāmenu daudzi nespēj nokārtot

Kopš valstī ieviesa vienotu juristu kvalifikācijas eksāmenu, lai to spētu nokārtot sekmīgi, zināšanu pieticis vien samērā nelielai daļai. Pirmās divas reizes eksāmenu sekmīgi nolika virs 30 % studentu, tad sekoja kritums līdz 21% un visbeidzot – šī gada sākumā pārbaudījums bijis pa spēkam 26 %. Kā zināms, vēl līdz 20. martam šos rezultātus drīkst apstrīdēt.

Ko īsti nozīmē valsts līmeņa eksāmens? Pieņemot, ka students A un students B nāk no vienas universitātes, abi pabeidz vienu un to pašu mācību programmu, bet students A eksāmenu nokārto, savukārt B – nenokārto. Tas nozīmē, ka vienīgi students A ir saņēmis kvalifikāciju un var veidot karjeru attiecīgi kādā no šīm nozarēm kā advokāts, tiesnesis, prokurors, notārs vai tiesu izpildītājs. Students B eksāmenu var mēģināt kārtot atkārtoti, bet strādāt iepriekš minētajās piecās profesijās viņš nedrīkst.

Tikmēr viņš drīkst gan ieņemt tādus amatus, kā, piemēram, jurista palīgs, var strādāt valsts pārvaldē, privātos uzņēmumos, kā arī tiesās, advokatūrā, prokuratūrā, notariātā, bet ne par tiesnesi, advokātu, prokuroru vai notāru.  

Juristu kvalifikācijas eksāmens ir tas, kas ļaus nodrošināt to, ka advokātu, prokuroru, tiesnešu, zvērinātu tiesu izpildītāju un notāru amatus ieņems profesionāli juristi ar atbilstīgām zināšanām, skaidroja Tieslietu ministrijā.

"Viņu teorētisko zināšanu līmenis un spēja tās pielietot arī praktiski savos lēmumos atbilst noteiktam standartam," skaidroja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

"Students, kurš nav nokārtojis šo jurista kvalifikācijas eksāmenu, nav ieguvis kvalifikāciju, – kaut ko viņš zina. Bet viņa zināšanu līmenis nav tāds, lai spētu risināt sarežģītus jautājumus," pauda Papsujevičs.

Un tieši tāpēc eksāmens savulaik ieviests, lai novērstu to, ka ik gadu augstskolas pabeidz liels skaits absolventu ar juridisko izglītību, bet ne visu zināšanas atbilst tam, lai veiktu attiecīgo darbu.

Augstskolas: darbu var atrast arī bez eksāmena, un par tā saturu būtu jādiskutē

Paraugoties, piemēram, uz šī gada rezultātiem, secināms, ka sekmīgi eksāmenu spēja nolikt studenti vien no Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes. Tikmēr no biznesa augstskolas "Turība", Baltijas starptautiskās akadēmijas un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, kuru studenti arī mēģināja eksāmenu kārtot, to nenolika neviens. Profesijas standarts visiem viens, bet sagatavotība – acīmredzot dažāda.

"Turībā" attiecīgā programma akreditēta līdz 2027. gadam. "Turības" Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs skaidroja, ka vienmēr var arī vairāk darīt augstskola un paši studenti, lai labāk sagatavotos eksāmenam,

"tomēr, manuprāt, būtu nepieciešams diskutēt par eksāmena saturu un tā izmaiņām".

"Respektīvi, cik augstu latiņa noliekama, vai valstij būtu "jāatsijā" visi, kas nezina katru teorētisko aspektu, vai tomēr pārbaudīt kādu saprātīgu minimālo zināšanu līmeni un ļaut juristiem konkurēt brīvajā tirgū. Tāpat šobrīd ir redzams, ka tuvākajā nākotnē veidosies būtisks juristu deficīts, kas, iespējams, esošajiem juristiem atvieglos konkurenci," pauda Ivo Krievs.

"Juristi saka, ka viņi to eksāmenu nenokārtotu," savukārt sacīja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne Iluta Arbidāne.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā šoziem eksāmenu mēģināja likt četri studenti. Divi pirmo reizi, divi – atkārtoti, bet kvalifikāciju neieguva neviens.

Rēzeknes augstskolā to skaidro ar mazās augstskolas faktoru. Esot grūti piesaistīt tik profesionālus mācībspēkus kā Rīgā.

Programmu tādā kvalitātē, kā patlaban, plāno saglabāt, jo arī reģioniem vajag speciālistus, un arī bez eksāmena studenti darbu atrast varot.

"Nevienam nav noslēpums, ka jaunieši, kuri aiziet uz Rīgu, viņi pagaršo Rīgas saldo augli, viņi tur iekārtojas darba vietās un visbiežāk arī apmetas uz dzīvi tur. Noteikti privātais sektors paņemtu ar bakalaura grādu sev juristu uzņēmuma, piemēram, kaut kādu lietu kārtošanā.

Un daudzi no mūsu absolventiem arī iekārtojas darbā un strādā. Un ir ļoti veiksmīgi juristi. Kaut viņiem nav jurista kvalifikācijas, viņi pilda šos uzdevumus," norādīja Arbidāne.

Tas nozīmē, ka kopumā gan paralēli studijām, gan pēc absolvēšanas, neiegūstot kvalifikāciju, tieslietu nozarē un valsts pārvaldē, arī privātos uzņēmumos nonāk daudz speciālistu, kuriem ir pieticis zināšanu, lai augstskolu pabeigtu, bet pietrūcis prasmju eksāmenā. Tātad nav kvalifikācijas.

Vai nav slikti tas, ka tie, kuriem zināšanas nav pietiekamas, lai dabūtu sekmīgu vērtējumu, paliek tieslietu sistēmā, un viņi sniedz padomus, gatavo juridiskus dokumentus, būtībā dara sarežģītu darbu ar nepietiekamām zināšanām?

Tieslietu ministrijas pārstāvis Papsujevičs uz to atbild: "Katram darba devējam, kurš šādus speciālistus pieņem, ir jāapzinās tie riski, kādi pastāv."

Tiesnešu biedrība: pēc pieciem gadiem mēs varam būt lielā bedrē

Striktāka attieksme ir Tiesnešu biedrībā, kur saka – tik nopietnā nozarē kā jurisprudence, kur no juridisko pakalpojumu kvalitātes atkarīgi cilvēku likteņi, mantiskais stāvoklis –, nedrīkstētu strādāt neviens, kuram nav attiecīgās izglītības.

"Būtībā tie rezultāti apstiprina to, ko mēs esam novērojuši. Jo mums ir ļoti grūti atrast gan kvalitatīvus tiesnešus, gan tiesu darbiniekus. Mēs nevaram aizpildīt vakances," uzsvēra Tiesnešu biedrības valdes loceklis, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Ir arī tiesu darbinieki, kuri atnāk strādāt, bet nav spējīgi, kaut vai augstskolu ir pabeiguši. "Pat tie, kuri ir pabeiguši, ne visiem viņiem ir tāds līmenis, lai varētu nākt strādāt tiesā. Neiztur konkursus," atzina Strupišs. 

Viņš aicina pēc būtības iedziļināties rezultātos, kas nepriecē.

"Ja mēs šodien to neatrisināsim, pēc pieciem gadiem mēs varam būt lielā bedrē, un mums var būt arī valsts drošības problēmas, ja tiesas nespēs efektīvi darboties, 

ja mums pietrūks darbinieku un tiesnešu," brīdināja Strupišs.

Patlaban Tieslietu ministrijā teic, ka studenti, kas eksāmenu nenoliek, var to mēģināt kārtot atkārtoti neierobežotu reižu skaitu, uzlabojot savas zināšanas.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti